2026: Iemesls dusmām… vai neaprakstāms prieks?

„Vai kaut kur ir atkritumu konteiners, kurā varētu sadedzināt un aprakt šo trakulīgo 2025. gadu? Mēs tuvojamies tā beigām ar vienlīdz lielu atvieglojumu un satraukumu.“ Tā sākās viedokļa raksts laikrakstā „LA Times“ 2025. gada 31. decembrī.

Provokācija vai pravietiska piepildīšanās?

2025. gads daudziem bija izaicinošs. Šķita, ka visi par kaut ko dusmojās: par viendzimuma laulībām, Gazas joslu, globālo sasilšanu, Projektu 2025, imigrāciju, digitālajām identifikācijas kartēm, vakcīnām… sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Daudzi ietekmīgi cilvēki apzināti izmantoja šos strīdīgos jautājumus, lai provocētu citus.

Tam ir īpašs vārds: „dusmu izraisīšana”. Merriam-Webster to definē šādi: „Dusmu izraisīšana ir saturs (parasti, bet ne vienmēr, atrodams internetā), kas mēģina izraisīt dusmas vai sašutumu, lai piesaistītu uzmanību vai nopelnītu naudu.”

Tas ir vecs triks, ko sātans izmanto jau tūkstošiem gadu, lai novērstu cilvēku uzmanību no tā, kas patiešām ir svarīgi. Bet, sākoties 2026. gadam, mums būtu labi atcerēties, ka problēmas, ko redzam ap mums, ir kas vairāk nekā vienkārši „rage-bait”. Tās patiesībā ir piepildījušās pravietojumi.

Pravietiski satricinošs gads

Apskatīsim dažus no 2025. gada pravietiskajiem rādītājiem. Tāpat kā Jēzus paredzēja, grūtības pieauga visās pusēs. Eskalējās kari starp Krieviju un Ukrainu, kā arī starp Izraēlu un Palestīnu. Sudānā plosījās pilsoņu karš. Notika politiskas pārmaiņas, tika ieviesti tarifi un sākās tirdzniecības kari, tika zaudētas darbavietas un valdības iestādes tika slēgtas. Mežu ugunsgrēki plosījās nekontrolējami. Dzīves dārdzība pieauga. Digitālās identifikācijas sistēmas kļuva aizvien izplatītākas. Pasaules mērogā tas bija viens no trim karstākajiem gadiem vēsturē.

Arī reliģiskajā jomā situācija ir kļuvusi saspringtāka. Aprīlī nomira pāvests Francisks, un viņa vietā stājās pirmais amerikāņu pāvests – Leo XIV. Evaņģēlisti ieguva arvien lielāku ietekmi Amerikas politikā, savukārt uzbrukums Čārlijam Kirkam izgaismoja politiskās un reliģiskās plaisas Amerikā. Un Kirka pēc nāves izdotā grāmata „Stop, In the Name of God: Why Honoring the Sabbath Will Transform Your Life” („Apstāj ies, Dieva vārdā: kāpēc sabata ievērošana pārveidos tavu dzīvi”) izvirzīja sabata jautājumu cilvēku uzmanības centrā.

Bet ne viss ir bijis sliktas ziņas. Dievs darbojas brīnišķīgi visā pasaulē, un tūkstošiem cilvēku ir pievērsušies Kungam. Dieva atlikuma baznīca aug, un Viņa ļaudis aktīvi cenšas iepazīt patiesību un dzīvot saskaņā ar to. Svētais Gars tiek izliets pār daudziem.

Šeit, „Amazing Facts”, mēs atzīmējām 60 gadus, kopš Dievs mūs brīnumainā veidā vada. Ir bijis aizraujoši atcerēties, kā Dievs mūs ir vadījis pagātnē, un vienlaikus skatīties uz nākotni.

Vai jūs esat noraizējies?

Daudziem ticīgajiem pravietisko piepildījumu pastāvīgā pieauguma sajūta ir kā tuvojošās bojāejas bungu rīboņa. Mēs uzķeramies uz sātana dusmu ēsmu un ļaujam, lai mūsu dusmas par redzamajām problēmām mūs kontrolē. Vai arī mēs koncentrējamies uz gaidāmo grūtību laiku, nevis uz Dievu, kurš ir apsolījis mūs izglābt. Rūpes iezog mūsu sirdu stūrīšos, kad mēs skatāmies uz 2026. gadu.

Tomēr ne dusmas, ne raizes nebija Jēzus plānā attiecībā uz Viņa pēdējo dienu draudzi. Tā vietā Viņš mums konkrēti saka: „Jūs dzirdēsiet par kariem un kara baumām. Rūpējieties, lai jūs neapgrūtina” (Mt. 24:6).

Kad mēs saskaramies ar 2026. gada nezināmo, Dievam ir kaut kas daudz labāks mums: prieks.

Dzīvā cerība -> Prieks

Tāpat kā mēs, arī pirmie kristieši saskārās ar nenoteiktiem laikiem un pieaugošu spiedienu, lai būtu nelojāli pret Jēzu. Bet apustulis Pēteris nevēlējās, lai viņi iekritu sātana dusmu lamatās. Tā vietā viņš atgādināja ticīgajiem, ka viņi ir izglābti ar Dieva žēlastību un spēku, lai viņi varētu skatīties uz priekšu ar dzīvo cerību.

“Pēc Savas bagātīgās žēlastības [Dievs] mūs ir atdzīvinājis dzīvai cerībai caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem, lai mēs saņemtu neiznīcīgu, neaptraipītu un neizbalējošu mantojumu, kas jums ir saglabāts debesīs, kur jūs Dieva spēks caur ticību sargā pestīšanai, kas atklāsies pēdējā laikā” (1. Pētera 1:3–5, izcēlums pievienots).

Šī dzīva cerība ļauj mums darīt kaut ko, ko pasaule nespēj saprast: priecāties pārbaudījumu priekšā, jo pārbaudījumi pierāda “jūsu ticības patiesumu, kas ir daudz dārgāks par zeltu, kas iet bojā, lai gan tas tiek pārbaudīts ar uguni” (1. Pēt. 1:7).

Bet mūsu lielākā prieka avots ir mūsu mīlestība pret Jēzu. „Lai gan tagad jūs Viņu neredzat, tomēr, ticot, jūs priecājaties ar neizsakāmu un godības pilnu prieku, saņemot savas ticības galā – jūsu dvēseļu pestīšanu” (1. Pēt. 1:8, 9).

Atceraties gudros vīrus? Viņi mēnešiem ilgi sekoja pravietiskajai zvaigznei pāri tuksnesim, saskārās ar neticību un tika atklāti izsmieti. Taču, redzot Dieva nepārtraukto vadību, viņi „priecājās ar neizmērojamu prieku” (Mt. 2:10).

Pastāstiet pasaulei!

Mēs varam darīt to pašu 2026. gadā. Mēs varam (un mums vajadzētu) pievērst uzmanību pravietojumu piepildīšanai. Bet vēl svarīgāk ir ļaut Jēzus mīlestībai piepildīt mūsu sirdis ar „neizsakāmu un godības pilnu prieku”.

Tad (un tikai tad) mēs būsim gatavi sludināt Dieva valstības evaņģēliju visai pasaulei. Kad Jēzus mīlestība pārņems mūsu domas un piepildīs mūsu sirdis ar prieku, mēs atklāsim, ka nevēlamies darīt neko citu, kā vien stāstīt pasaulei par mūsu Glābēju. Mūsu dzīva cerība mūs virzīs uz katru šīs tumšās planētas stūrīti ar labo ziņu, ka Jēzus glābj.

„Un šis Evaņģēlijs [labā vēsts] par Dieva valstību tiks sludināts visā pasaulē, liecinot visām tautām, un tad nāks gals” (Mt. 24:14).

Tas ir daudz labāk nekā iekrist sātana dusmu lamatās!

Pievienojieties pastoram Dugam pasākumā “Čārlija Kirka grāmata par sabatu un evaņģēliskā zemestrīce”, lai uzzinātu vairāk par pašreizējiem notikumiem un to, kā tie piepilda Bībeles pravietojumus.

\n