Izraēla, Gazas sektors un sociālās nemierības Amerikā: vai ir kāda cerība?
Pagājušajā nedēļā strauji pieaugušās studentu protesta akcijas ir satricinājušas universitāšu pilsētiņas visā ASV. Demonstranti pulcējās, lai skandētu pretkara lozungus un vicinātu plakātus, protestējot pret Izraēlas iebrukumu Gazā un civiliedzīvotāju upuriem.
Lai gan studenti apgalvo, ka miermīlīgi īsteno savas tiesības uz vārda brīvību, viņu protestus bieži pavada vardarbība un antisemītiska retorika.
Mītiņi universitāšu pilsētiņās atbalstam Gazai sākās gandrīz uzreiz pēc tam, kad 2023. gada 7. oktobrī Hamas uzbruka Izraēlai, bet tie pastiprinājās, kad Izraēlas drošības spēki sāka bruņotu atriebību. Savienojoties sociālajos tīklos, studenti ir spējuši organizēties un veidot valsts mēroga koalīcijas, piemēram, Students for Justice in Palestine (Studenti par taisnīgumu Palestīnā).
Pēdējā protesta vilnis sākās 17. aprīlī Kolumbijas Universitātē Ņujorkā. Laiks nebija izvēlēts nejauši. Tajā dienā, kad Pārstāvju palātas Izglītības un darbaspēka komiteja bija paredzējusi iztaujāt universitātes rektori Minušu Šafiku par pieaugošo antisemītismu universitātes teritorijā, studenti universitātes zālājā izveidoja “Gazas solidaritātes nometni”, uzstādot teltis un paziņojot, ka neatkāpsies, kamēr viņu prasības netiks izpildītas.
Nākamajā dienā Šafika lūdza policijai izkliedēt nometni. Tika arestēti vairāk nekā 100 protestētāji. Šafika paziņoja, ka lūdza policijas iejaukšanos, jo protestētāji daudziem studentiem bija radījuši„uzmācīgu un iebiedējošuvidi”.Tomēr gandrīz uzreiz citi studenti ieņēma viņu vietu un atkal izveidoja nometni.
Šķiet, ka aresti tikai pievienoja eļļu ugunij. 19 gadus vecā studente Reičela paskaidroja : „Es domāju , ka tas bija tāds kā pēdējais piliens, kas pārpildīja kausu, jo studenti jau tāpat jutās neticami apspiesti un cenzēti no rektores Šafikas puses.”
Prasības un represijas
Studenti visā ASV un visā pasaulē saka, ka viņi protestē pret to, ko uzskata par „genocīdu”. Saskaņā ar dažiem ziņojumiem Izraēlas ofensīva ir izraisījusi vairāk nekā 34 000 civiliedzīvotāju nāvi, pārvietojusi 80 procentus iedzīvotāju un noveda simtus tūkstošu cilvēku līdz bada robežai.
Kā daļu no savām prasībām studenti vēlas, lai universitātes atbrīvotos no ieguldījumiem uzņēmumos, kas veic darījumus ar Izraēlu. „Tāpēc mēs esam šeit — lai aicinātu izbeigt genocīdu un lai Kolumbijas universitāte finansiāli atbrīvotos no vardarbīgās sionistu kolonistu organizācijas,” CNN pastāstīja students, kurš sevi dēvēja par „W”. „Mēs īstenojam savus principus.”
Lai gan studenti protestē jau kopš oktobra, šī nesenā kampaņa ir izpelnījusies gandrīz nepārtrauktu mediju uzmanību, daļēji saistībā ar vardarbības eskalāciju un augstskolu represijām. Arvien biežāk universitātes aicina policiju izkliedēt mītiņus. Simtiem studentu ir arestēti un atstādināti no studijām.
Universitāšu un valdības vadītāji arvien biežāk ir gatavi nosodīt protestus. ASV Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Maiks Džonsons 24 . aprīlī apmeklēja Kolumbijas Universitāti, norādot: „Aizvien lielāks studentu skaits ir skandējis saukļus teroristu atbalstam. Viņi ir vajājuši ebreju studentus, izsmējuši un apvainojuši tos. Viņi ir kliedzējuši uz tiem, kuri nēsā Dāvida zvaigzni.”
Tad viņš aicināja protestētājus „atgriezties nodarbībās un pārtraukt muļķības” un minēja, ka ir „piemērots brīdis iesaistīt Nacionālo gvardi”, ja nemieri nebeigsies.
Morālais pārākums
Protams, katra puse uzskata, ka tai ir morālais pārsvars.
Studentu protestētāji uzskata, ka viņi aizstāv tūkstošiem cilvēku, kuri šobrīd cieš Gazā.
Citi atbalsta Izraēlu un ebreju tautas tiesības aizstāvēt savu zemi.
Savukārt universitātes un valdības amatpersonas apgalvo, ka viņi cenšas apspiest protestus, jo raizējas par drošību un akadēmiskās dzīves traucējumiem.
Pagājušās nedēļas sākumā mediji ziņoja, ka Izraēlas gaisa uzlidojumā Gazā smagi ievainota sieviete vārdā Sabreen al-Sakani al-Sheikh, kura bija 30. grūtniecības nedēļā. Ārsti izņēma meitenīti no viņas mātes mirstošā ķermeņa. Diemžēl mazā Sabreen Rouh, kura tika nosaukta mātes vārdā, nomira tikai dažas dienas pēc dzimšanas.
Īsā mirklī haosa vidū mazā Sabreen spīdēja kā mirgojošs cerības stars konfliktā, kuram nav redzams gals. Viņa atgādina par citu bērnu, kas piedzima pirms diviem tūkstošiem gadu — tikai 45 jūdzes no Gazas joslas.
Jēzus piedzima politisku, sociālu un reliģisku nemieru vidū, un, lai gan tolaik to atzina tikai nedaudzi, Viņa piedzimšana ir galvenais cerības stars šai tumšajai pasaulei. “Nebīstieties,” teica eņģelis, paziņojot par Viņa piedzimšanu, “jo, lūk, es jums nesu labas ziņas par lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm. Jo šodien jums ir piedzimis Dāvida pilsētā Glābējs, kas ir Kristus, Kungs” (Lūkas 2:10, 11).
Es nesu jums labas ziņas par lielu prieku, kas būs visiem cilvēkiem.
Taisnība ir izpildīta
Bet Kristus sirdssāpīgais sauciens uz krusta: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi pametis?” (Mt 27:46), atklāj arī Dieva apņemšanos nodrošināt taisnīgumu. Grēks atdala tos, kuri pie tā turas, no dzīvības Avota. Taisnīgums prasa, lai tie, kuri ar savām grēcīgajām darbībām nodara ļaunumu citiem, ietu bojā.
Piekārts pie krusta, Jēzus kļuva par „grēku par mums, lai mēs kļūtu Dieva taisnība Viņā” (2. Korintiešiem 5:21). Viņš izcieta šausmas, kas saistītas ar atdalīšanos no Dieva, lai tiktu nodrošināta taisnība un atjaunota cerība Viņa salauztajiem, ievainotajiem bērniem visā pasaulē, neatkarīgi no tautības.
Šī ir cerības un taisnīguma vēsts, ko protestētājiem un universitāšu amatpersonām, palestīniešiem un ebrejiem, patiesībā mums visiem, ir nepieciešams dzirdēt. Lai uzzinātu vairāk par karu un taisnīgumu Bībelē, klausieties šo “Bible Answers Live” raidījumu, kurā mācītājs Dags Batčelors atbild uz jautājumu: “Kāpēc Dievs atļāva nogalināt zēnu bērnus saskaņā ar Heroda dekrētu?”
\n