Izšķirošā cīņa pie Kalvārijas

Tāpat kā tas bija noticis ar Ādamu un Ievu, Sātans uzskatīja, ka Jēzus ir nonācis tur, kur viņš to vēlējās. Pēc tam, kad Kristus trīs gadus visā Izraēlā bija darījis brīnumus, sludinājis un mācījis, reliģiskie vadītāji un sabiedrība lielākoties bija pagriezušies pret Nazarieti. Pūļi, kas vēl pirms dažām dienām ar palmu zariem un saucieniem „Osanna!“ bija sveikuši Jēzu Jeruzalemē, tagad pieprasīja, lai Viņa asinis tiktu izlietas (Mt 27:25).

Romieši nebija īpaši nobažījušies par Jēzu, kamēr tauta nebija uzkurināta. Provinciālie ierēdņi, bažījoties par kārtības uzturēšanu, lai nomierinātu Cēzaru, ieklausījās pūļa saucienos un pavēlēja Jēzu sodīt ar nāvi. Tā būtu viena no visvairāk mokošajām nāvēm, kādas tolaik pazina: nāve krustā.

To, ko neviens nezināja – ne mācekļi, ne farizeji, ne romieši un, protams, ne kliegjošā pūļa – bija tas, ka tas viss jau tūkstošiem gadu iepriekš bija paredzēts debesu tiesā. Jēzu varbūt notvēra romiešu sargi un notiesāja romiešu amatpersona, bet patiesībā Viņš bija gatavs atdot savu dzīvību, lai glābtu tos, kas ir gatavi ticēt Viņa upurim (Jāņa 10:15) – pat tos, kas Viņu sist, izsmēja un iedzina naglas Viņa rokās un kājās (Lūkas 23:34).

Sātans domāja, ka ir visu izdomājis. Uzkurināt masas, ietekmēt korumpētus amatpersonas, kuras vairāk rūpējas par pašsaglabāšanos nekā par godīgu taisnīgumu, un izveidot šausmīgu sodīšanu. Bet pie krusta, Kalvārijā, Jēzum bija pēdējais vārds: „šīs pasaules valdnieks” tiktu „izdzīts” ar upuri, kas, ja to pieņemtu, dzēstu velna apsūdzības pret jebkuru cilvēku, jebkurā vietā, jebkurā laikā.

Jēzus paklausība un upuris iznīcināja Sātana viltības. Viņa nāve var izdzēst arī tavus grēkus, ja tu esi gatavs Viņam uzticēties.

Piemēro to:

Neatkarīgi no tā, cik grūta ir situācija, atceries, ka Jēzus uzvarēja absolūti sliktāko un ka Viņa uzvara ir pieejama tev jau šodien.

Padziļiniet savas zināšanas:

Jāņa 11:45–54; Mateja 26:63, 64; Jāņa 12:27–36