Vai Pāvils māca, ka mums ir gars, kas ir atdalīts no mūsu ķermeņa?

Cilvēki ir ļoti sarežģīti un brīnišķīgi radīti. Dažkārt, lai aptvertu dažādus mūsu būtības aspektus, mēs runājam par mūsu dažādajām daļām. Apustulis Pāvils to dara, parādot, kā Dieva svētinošais darbs „pilnībā“ iedarbojas uz mūsu „visu“ būtību. Lai ilustrētu, cik lielā mērā Kungs ietekmē mūsu dzīvi, viņš runā par „garu, dvēseli un ķermeni“.

Grieķu vārds „gars”, kas šeit lietots, ir pneuma, kas cēlies no vārda „elpa”. To lieto ne tikai, lai aprakstītu cilvēka dzīvi (Lūkas 8:55), bet arī mūsu prātu un intelektu. Pievērsiet uzmanību tam, kā Pāvils raksta: „Gars pats liecina kopā ar mūsu garu, ka mēs esam Dieva bērni” (Romiešiem 8:16). Svētais Gars runā uz mūsu prātu un dalās ar mums patiesībā.

Vārds „dvēsele” šajā fragmentā cēlies no vārda psuche, no kura ir atvasināts mūsu vārds „psiholoģija”. Šis vārds, šķiet, vairāk nekā mūsu saprātīgās domas attiecas uz mūsu emocijām un vēlmēm. Šodien mēs varētu izmantot vārdu „sirds”, lai izteiktu šo jēdzienu. Tas ir mazāk saistīts ar domāšanu un vairāk ar jūtām un pat instinktiem. Šo mūsu dzīves daļu arī skar Gars, un tieši tajā Dāvids vēlas, lai tiktu ierakstīts Dieva likums (Psalms 40:8).

Pat mūsu „ķermenis” ir svarīgs Dievam, mūsu paša miesa un kauli. Kad Kungs darbojas mūsu prātos, mūs nevada mūsu zemākā daba. Mēs vēlamies rūpēties par visu savu būtību Viņa godam (1. Korintiešiem 6:19, 20). Bet šīs dažādās daļas neeksistē atsevišķi, tāpat kā nevar izņemt cilvēka smadzenes no galvaskausa un nolikt tās malā.

Šī fragmenta vēstījums nav uzsvērt mūsu būtības dažādās daļas kā atsevišķus elementus, bet gan Dieva darbu ar mūsu visu būtību. Mēs neeksistējam kā atsevišķas vienības, un arī Gars nav ieinteresēts strādāt tikai ar vienu mūsu dzīves aspektu. Dievs strādā pilnībā!