Izraēla un Hamas: vai kādreiz būs miers?

Kad karalis Salamons uzcēla Izraēlas pirmo templi, visā apkārtnē valdīja miers. Salamona tēvs, karalis Dāvids, lielāko daļu sava valdīšanas laika bija pavadījis, uzvarot Izraēlas ienaidniekus un izdzīvojot pilsoņu karus (2. Samuēla 2, 3, 8, 10, 15–20). Viņa uzvaras kaujas laukā bija sagatavojušas ceļu dēla darbam pie tempļa celtniecības.

Šodien kristieši visā pasaulē skatās uz Jeruzalemi, gaidot, kad tiks atjaunota svētnīca. Taču, tāpat kā Dāvida un Salamana laikos, tas nevar notikt, kamēr Izraēla nav uzvarējusi visus savus ienaidniekus, atjaunojot mieru reģionā. Ņemot vērā nesenos konfliktus starp Izraēlu un Hamas, vai Bībeles pravietojumi piepildās?

Atkāpšanās

7. oktobrī radikālā islāma grupējums Hamas uzbruka Izraēlas dienvidiem, nogalinot vairāk nekā 1300 vīriešu, sieviešu un bērnu un sagūstot vismaz 150 ķīlniekus. Izraēla atbildēja ar gandrīz nedēļu ilgu gaisa uzlidojumu uz Gazas ziemeļiem, nogalinot pat vairāk vīriešu, sieviešu un bērnu nekā Hamas. “Pēkšņi atkal ir atgriezušies laiki, kad cilvēki nogalina citus cilvēkus, un cilvēki uzmundrina citus par to, ka tie nogalina cilvēkus,” teica Dubaijas Sabiedriskās politikas pētniecības centra vadītājs.“Mēs ejam atpakaļ.”

Tikai astoņas dienas pirms Hamas uzbrukuma Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Sullivans reklamēja Baidena administrācijas panākumus Tuvajos Austrumos. “Reģions šodien ir klusāks nekā pēdējos divdesmit gados,” viņš teica. Acīmredzot Hamas uzbrukums — izraēliešiem nāvējošākais kopš Jomkipura kara pirms 50 gadiem — bija šoks ASV amatpersonām.

Konflikts aizsākās 1948. gadā, kad Izraēla tika izveidota kā neatkarīga valsts. Apvienoto Nāciju Organizācija, gatavojoties Lielbritānijas okupācijas beigām Palestīnā, sadalīja to divās valstīs: ebreju valstī Izraēlā un arābu valstī Palestīnā. Taču palestīnieši un Arābu līga — kurā tolaik ietilpa Ēģipte, Libāna, Sīrija, Jordānija, Irāka, Saūda Arābija un Jemena — noraidīja šo sadalījumu un uzbruka Izraēlai. Pēc aptuveni deviņiem cīņu mēnešiem Izraēla okupēja lielu daļu zemes, ko ANO bija paredzējusi arābiem.

Ebreju valodā šo pirmo arābu-Izraēlas karu sauc par “Neatkarības karu”. Arābu valodā to sauc par “Katastrofu”, jo tā izraisīja vairāk nekā 700 000 palestīniešu pārvietošanu, no kuriem daudzi patvērumu rada Gazas joslā un Rietumkrastā. Kopš tā laika starp šīm divām tautām ir notikusi virkne karu.

13. oktobrī, pēc tam, kad Izraēla bija nometusi 6000 bumbu uz Gazas joslu un sapulcējusi apmēram 360 000 karavīru gar robežu, kāds „The New York Times” reportieris izteica šādu vērtējumu: „Tā kā Izraēlas armija gatavojas iespējamai sauszemes iebrukšanai Gazas joslā, no Gazas izplatītais ugunsgrēks kļūst par potenciālu murgu visam reģionam, draudot destabilizēt ne tikai Izraēlu un palestīniešu teritorijas, bet arī Ēģipti, Irāku, Jordāniju un Libānu.”

Tāpēc nav pārsteigums, ka pasaules līderi cenšas ierobežot konfliktu, lai tas neizplatītos ārpus Izraēlas un Hamas. „Ja konflikts pilnībā sasniegtu Libānu vai tajā tieši iesaistītos Irāna,” teica Saūda Arābijas amatpersona, „tas būtu katastrofa.”

Tomēr šīs cīņas viļņi jau ir sākuši izplatīties. 15. oktobrī pret Izraēlu tika atvērts otrais fronte, kad „Hezbollah”, vēl viena Irānas atbalstīta militārā grupa, no Libānas uz ziemeļu Izraēlu palaida vismaz piecas pretbruņutehnikas raķetes. Dienu iepriekš Irānas amatpersonas brīdināja, ka „Hezbollah” „ir gatava pievienoties „Hamas” cīņai”.

Lūgšanas par mieru

Konflikta gadu desmitu garumā gan ebreji, gan kristieši ir turpinājuši „lūgt par Jeruzalemes mieru” (Psalms 122:6). Faktiski Jeruzalemes vārds nozīmē „mierīga”. Bet vai Bībele patiešām paredz mieru šai zemes pilsētai, kas sakrīt ar tās tempļa atjaunošanu?

Daudzu kristiešuprāt – jā! Ebreji joprojām gaida Mesiju, lai atjaunotu savu templi, kas „nevar notikt, kamēr nav mūžīgā miera”.Bet, tā kā Mesija jau ir atnācis Jēzus Kristus personā, kā to zina ikviens kristietis, persona, ko gaida ebreji, patiesībā būs antikrists, kurš sēdēs „Dieva templī, izrādot sevi par Dievu” (2. Tesaloniķiešiem 2:4).

Kristiešiem ir tikai viena maza problēma: šis teksts nerunā par burtisku templi.

Lai gan Jēzus paredzēja otrā tempļa iznīcināšanu (Mt. 24:1, 2, 15, 16), ko 70. gadā pēc Kristus veica romieši, vienīgais, ko Viņš teica par tempļa atjaunošanu, bija „Viņa miesas templis” (Jņ. 2:19–21). Runājot ar „baznīcu”, apustulis Pāvils teica: „Jūs esat Kristus ķermenis un katrs atsevišķi tā locekļi” (1. Korintiešiem 12:27, 28); „jūs esat dzīvo Dieva templis” (2. Korintiešiem 6:16). Pāvils šo templi sīkāk apraksta Efeziešiem 2: „Jūs esat … Dieva ģimenes locekļi, uzcelti uz apustuļu un praviešu pamata, un pats Jēzus Kristus ir galvenais akmens, uz kura visa ēka, savienota kopā, aug par svētu templi Kungā” (19.–21. v.). Acīmredzot, Dieva templis evaņģēlija laikmetā ir Viņa baznīca, kuras locekļi ir garīgie jūdi (Rom. 2:28, 29).

Ja tas ir taisnība, tad antikrists dzīvos nevis Svētajā zemē, bet kristīgajā pasaulē! Cik ironiski, ka daudzi evaņģelikāļi, lai gan saka, ka jūdi antikristu sajauks ar Mesiju, paši tiks maldināti, jo meklē antikristu nepareizā vietā! Lai izvairītos no šāda maldinājuma, izlasiet grāmatu „Kas ir antikrists?” vai noskatieties video „Atklāsme atklāj antikristu”.

Pēc 7. oktobra uzbrukuma kāds populārs evaņģēliskais mācītājs aicināja kristiešus pievienoties viņam lūgšanā, lai Dievs „izveidotu garīgu aizsardzības žogu ap [Savu] tautu un tās zemi”. Šis mācītājs uzskata, ka „Izraēla 1948. gadā piepildīja daudzas pravietojumus, bet līdz šai dienai tās robežas nesniedzas līdz apsolītās zemes pilnīgajām robežām”. Viņa vārdu nozīme ir satraucoša: templis nevar tikt atjaunots, kamēr Izraēla neizdzīs iedzīvotājus no „Libānas, … Jordānas Rietumkrasta, [un] ievērojamām Sīrijas, Irākas un Saūda Arābijas daļām”.

Vai tā ir tāda veida miers, par ko mums vajadzētu lūgties?

\n