Vai elle nemaz neeksistē?

Vai elle nemaz neeksistē?

Atkarībā no tā, kam jūs ticat — 93 gadus vecam ateistam žurnālistam vai Vatikāna preses dienestam — pāvests Francisks vai nu atcēla, vai neatcēla Romas katoļu baznīcas uzskatu, ka dvēseles, kas mirušas nepārveidotas, cieš mūžīgas mokas.

Saskaņā ar mediju ziņojumiem visā pasaulē, Eugenio Scalfari, ateists, kurš izdod Itālijas avīzi La Repubblica, pāvests Francisks sarunā par pēcnāvi nekautrējās: „Elle nepastāv — pastāv grēcīgo dvēseļu izzušana,” pāvests esot teicis, saskaņā ar ziņojumu, kas publicēts avīzē National Catholic Register. „Tās netiek sodītas; tie, kas nožēlo, saņem Dieva piedošanu un pievienojas to dvēseļu pulkam, kas Viņu apcer. Bet tie, kas nenožēlo un tādēļ nevar tikt piedoti, pazūd,” esot piebildis pontifiks.

Ja pāvests tiešām tā teica — Skalfari sarunas laikā neizdarīja nekādas piezīmes un neveica ierakstu — šie vārdi apgāztu aptuveni divus tūkstošus gadu ilgu katoļu mācību. Patiesi, doktrīnas par bezķermenisko „dvēseļu” atrašanās vietu pēc nāves palīdzēja pirmsreformācijas baznīcai vākt naudu dažādu projektu finansēšanai, tostarp Vatikāna celtniecībai. Tieši Mārtiņa Lutera neapmierinātība ar ziedojumu vākšanu, lai „atbrīvotu” šīs „dvēseles” no domājamā šķīstītavas, lika viņam uzbrukt Romas korumpētajām praksēm, pie Wittenbergas pils baznīcas durvīm piestiprinot savas 95 tēzes — notikums, ko pagājušajā gadā atzīmēja visā pasaulē.

Saskaroties ar globālu pretreakciju, Vatikāns izdeva noliegumu: „Tas, ko ziņo autors …, ir viņa rekonstrukcijas auglis, kurā nav citēti precīzi pāvesta teiktie vārdi.” Pāvesta preses dienests turpināja teikt, ka nevienu no citātiem „nedrīkst uzskatīt par precīzu transkripciju” pāvesta faktiskajiem vārdiem, kurus Vatikāns nesniedza.

Daudzi ziņu ziņojumi norādīja, ka katoļu baznīcas Katehisms— tās oficiālais doktrīnas paziņojums — pasludina: „Galvenais elles sods ir mūžīga atdalīšanās no Dieva,” sods, kas tiek saņemts „tūlīt pēc nāves.” Tajā tiek runāts arī par „neizdzēšamo uguni” tiem, „kas atsakās ticēt un atgriezties.”

Ironiski, ja pāvests tika citēts pareizi, viņam varētu būt taisnība, neskatoties uz Vatikāna preses dienesta noliegumiem. Salamana grāmatas autors lūdz savus lasītājus izmantot savu laiku šajā dzīvē pēc iespējas labāk: „Ko vien tava roka atrod darīt, dari to ar visu savu spēku; jo kapā, kur tu dodies, nav ne darba, ne plānu, ne zināšanu, ne gudrības.” (9:10) Tas liecina par apziņas trūkumu pēc nāves.

Bet mēs lasām arī Ebreju vēstulē 9:27: „Cilvēkiem ir lemts vienreiz mirt, un pēc tam nāks tiesas diena.” Apskatiet arī Atklāsmes grāmatas 20:12, kurā rakstīts: „Es redzēju mirušos, gan mazos, gan lielos, stāvot Dieva priekšā, un grāmatas tika atvērtas. Un tika atvērta vēl viena grāmata, kas ir Dzīvības grāmata. Un mirušie tika tiesāti saskaņā ar saviem darbiem, pēc tā, kas bija rakstīts grāmatās.”

Jau šie trīs panti rāda citu ainu nekā tā, ko gadsimtu gaitā ir attēlojušas reliģiskās tradīcijas. Dažiem vēl pārsteidzošāk ir tas, ka Bībele skaidri pasaka, kas notiek, kad mēs mirstam un stājamies Dieva priekšā tiesā.

Ir vesela Amazing Facts tīmekļa vietne, kas veltīta elles tēmai. Noklikšķiniet šeit, lai uzzinātu, kas tā ir, kas tā nav un ko Dievs vēlas ikvienam – ja vien viņi uzticētos Jēzum un Viņa apsolījumiem!

Autors: Marks A. Kellners

\n