Viesuļvētras „Ian“ izpostītā Florida: kur bija Dievs?
Floridu ne bez iemesla dēvē par „Saules štatu“. Ziemā tur bieži ir saulains un silts, īpaši piekrastes reģionos, kad miljoniem ziemeļu iedzīvotāju cīnās ar sniegu un slīd uz ledus. Ir viegli apskaust dzīvi Saules štatā.
Bet ne pagājušajā nedēļā.
Viesuļvētras „Ian” pēc tam, kad tā bija skārusi Rietumkubu un virzījusies cauri Meksikas līcim, izpostīja daļas no Dienvidrietumu un Centrālās Floridas. „Ian”, kas ir viena no spēcīgākajām vētras, kādas jebkad reģistrētas Amerikas Savienotajās Valstīs, bija 4. kategorijas vētra, kas radīja vēju ar ātrumu līdz 155 jūdzēm stundā. Vētra pārsteidza pussalu, sasniedza Atlantijas okeānu un tad skāra Dienvidkarolīnu, kur arī notika bīstami vēji un plūdi.
Iznīcināšana un nāve
Plūdi iznīcināja milzīgus štata apgabalus, kā rezultātā vienā brīdī divi ar pusi miljoni cilvēku palika bez elektrības. Dažās vietās elektrības padeves pārtraukumi varēja ilgt vairākas nedēļas. Vairākās slimnīcās nebija ūdens, un tūkstošiem cilvēku bija ieslodzīti savās mājās, gaidot glābšanu. Vētrā sabruka ceļš, kas savieno Sanibelas salu ar kontinentu, atstājot šos iedzīvotājus izolētus.
Pateicoties tradicionālajiem ziņu kanāliem un sociālajiem tīkliem, pasaule kļuva lieciniece milzīgajiem postījumiem, redzot attēlus ar apgāztām laivām un privātajām lidmašīnām, kā arī ar ūdenī nogrimušām automašīnām. Cilvēki reāllaikā vēroja ielas, kas izskatījās kā plūstošas upes, un apkaimes, kas izskatījās kā ezeri, no kuriem redzamas tikai māju jumtu virsotnes.
Mēs redzējām arī eksplozijas un ugunsgrēkus, ko izraisīja nogāztie elektropārvades vadi. Nedēļas nogalē video un fotogrāfijas rādīja cilvēkus savās mājās un uzņēmumos, kuri sāka ilgo procesu, lai sakoptu drupas un atjaunotu savu dzīvi. Zaudējumi sasniegs desmitiem miljardu dolāru, bet psiholoģisko ietekmi pat nav iespējams aprēķināt. Dažām vietām atgūšanās prasīs gadiem.
Un bojāgājušo skaits? Šīs pirmdienas rītā, ieskaitot četrus Karolīnās, tas bija sasniedzis 90.
Dabas ļaunums
Lai cik postošs arī bija viesuļvētras Ians, tas nav ne pirmais, ne pēdējais piemērs postījumiem, ko var izraisīt daba. Nesen Pakistānā notikušajās katastrofālajās plūdos gāja bojā 1500 cilvēku, un desmitiem tūkstošu palika bez pajumtes. Un neaizmirstiet 2011. gada zemestrīci un cunami, kas Japānā nogalināja 29 000 cilvēku, vai aptuveni sešus miljonus nāves gadījumu visā pasaulē, ko saista ar COVID. Mēs varam doties vēl tālāk pagātnē, līdz 50 miljoniem cilvēku, kas mira no spāņu gripas 1918. gadā, vai badam Irānā, kas aptuveni tajā pašā laikā nogalināja apmēram divus miljonus cilvēku.
Šādi šausmīgi stāsti varētu turpināties bezgalīgi…
Un tomēr mums nevajadzētu būt pārsteigtiem. Gandrīz divi tūkstoši gadu atpakaļ Jēzus brīdināja par katastrofām pēdējās dienās: “Būs zīmes saulē, mēnesī un zvaigznēs; un uz zemes būs tautu satraukums, apmulsums, jūra un viļņi rēkos; cilvēkiem sirdis apstāsies no bailēm un gaidām par to, kas nāks pār zemi, jo debess spēki tiks satricināti” (Lūkas 21:25–27). Ja tas neizklausās pēc mūsdienām, it īpaši Floridā, kur „jūra un viļņi rēgojas”, tad kas gan?
Tomēr tas viss ved pie saprātīga un taisnīga jautājuma: kā tādas lietas var notikt, ja Dievs ir visvarens mīlestības Dievs? Viena lieta ir izskaidrot to, ko sauc par „cilvēka ļaunumu”, kad cilvēki apzināti dara sliktas lietas. To var attiecināt uz brīvo gribu, brīvību, ko Dievs deva visiem cilvēkiem un ko tie ir izmantojuši, lai darītu ļaunu, sākot jau Ēdenē. (Skat. 1. Mozus 3:1–15.)
Bet kā ir ar „dabas ļaunumu”, kad pati daba vēršas pret Zemes iedzīvotājiem un rada lielas ciešanas? Kā mēs to izskaidrojam?
Mēs atrodamies lielā cīņā starp labo un ļauno, starp Kristu un Sātanu.
Lielā cīņa
Bībele māca, ka mēs esam iesaistīti kosmiskā cīņā, ko daži sauc par „lielo cīņu”. Bībele vairākās vietās skaidri runā par šo realitāti. Šeit ir tikai viena no tām: „Bēdas zemes un jūras iemītniekiem! Jo velns ir nācis pie jums, pilns ar lielu dusmām, jo viņš zina, ka viņam ir maz laika” (Atklāsmes grāmata 12:12).
Bēdas? Velns? Liels dusmas? Vienkārši paskatoties uz mūsu pasauli – no kariem līdz noziegumiem, no viesuļvētras līdz sausumam – šis brīdinājums šķiet saprotams, vai ne? Lai gan tas, iespējams, nenozīmē, ka mēs varam katru dabas katastrofu tieši attiecināt uz velnu, tas nozīmē, ka mūsu pasaule ir iesaistīta kosmiskā cīņā, kurā ietekmēta ir pat pati daba. Apustulis Pāvils rakstīja par to, kā „visa radība nopūšas un cieš” šīs kosmiskās cīņas dēļ (Romiešiem 8:22).
Savā grāmatā „Jūras vārtos: kur bija Dievs cunami laikā?” (In the Doors of the Sea: Where Was God in the Tsunami?) grieķu ortodoksālais teologs Deivids Bentlijs Harts, rakstot par cunami, kas 2004. gadā izpostīja daļas Āzijas, teica: „Jaunajā Derībā mūsu stāvoklis kā kritušām būtnēm ir skaidri attēlots kā pakļautība eņģeļu un dēmonu ‘spēku’ pakļautajai un bieži nemierīgajai varai.” Lai gan šīs varas, kā turpina Harts, neapturēs Dieva galīgo triumfu, pagaidām tās „noteikti spēj rīkoties pret Viņu”.
Citiem vārdiem sakot, mēs atrodamies lielā cīņā starp labo un ļauno, starp Kristu un Sātanu. (Skat., piemēram, Mateja 4:1–11.) Kas gan nav sajutis šīs cīņas realitāti savā sirdī? Kas gan nav reizēm juties spiests, pat piespiests darīt ļaunu? Bībele palīdz izskaidrot, kāpēc dažos gadījumos tas notiek: „Jo mums nav jācīnās pret miesu un asinīm, bet pret varām, pret spēkiem, pret šīs pasaules tumsas valdniekiem, pret ļaunuma garīgajiem spēkiem debesīs” (Efeziešiem 6:12).
Un tomēr, lai gan Bībele skaidri attēlo šīs lielās cīņas cēloņus, tā atklāj arī galīgo risinājumu: Jēzu uz krusta. Viņa nāve garantē ne tikai šīs cīņas drīzu beigas, bet arī to, ka šāds ļaunums vairs nekad neatkārtosies. Vētras, tādas kā viesuļvētras “Ian”, ir kritušās pasaules rezultāts, kurā pati daba, kas tik bieži liecina par sava Radītāja mīlestību un labestību, tiek negatīvi ietekmēta, atstājot pēdas postījumos.
Bet mums ir apsolīts, ka Jēzus dēļ kādu dienu Dievs “noslaucīs visas asaras no viņu acīm; vairs nebūs nāves, ne skumjas, ne raudu. Vairs nebūs sāpju, jo iepriekšējās lietas ir pagājušas” (Atklāsmes grāmata 21:4). Lai uzzinātu vairāk par lielajām cīņām, to sākumu un galīgo iznākumu, skatietiesvideo “Lielās cīņas: pamats”.
\n