5 iemesli, kāpēc varat saprast, ka stāsts „Bagātais vīrs un Lāzars“ nav jāuztver burtiski

Stāstu par „bagāto vīru un Lāzaru” Jēzus stāsta Lūkas evaņģēlija 16:19–31. Kristieši to bieži min kā neapstrīdamu pierādījumu tam, ka cilvēki pēc nāves nonāk vai nu tieši debesīs, vai tieši ellē. Bet vai šī stāsta mērķis ir sniegt mums reālu ieskatu pēcnāves dzīvē — vai arī tam ir pavisam cits mērķis?

Šeit ir pieci iemesli, kāpēc mēs varam saprast, ka stāsts par bagāto vīru un Lāzaru nav domāts, lai to uztvertu burtiski.

1. Tas ir iekļauts līdzību sarakstā. Merriam-Webster’s CollegiateDictionary vārdnīca definē „līdzību” kā „parasti īsu izdomātu stāstu, kas ilustrē morālu attieksmi vai reliģisku principu”. Stāsts par bagāto vīru un Lāzaru atrodas virknes līdzību beigās, kas ir piepildītas ar simboliskām, nevis burtiskām ilustrācijām (sk. Lūkas 15). Piemēram, līdzībā par pazudušo avi Jēzus noteikti nemāca, ka Viņa sekotājiem ir četras kājas vai ka tie ēd zāli; tas viss ir metafora, lai izskaidrotu dziļāku garīgo jēgu.

2. Tajā ir neiespējama saruna. Parabola attēlo bagāto vīru „Hādē”, kurš runā tieši ar Lāzaru „Ābrahama klēpī”. Vai cilvēki debesīs var sarunāties ar cilvēkiem ellē? Un, ja jau par to runājam, vai cilvēki debesīs patiešām redz, kā cilvēki deg ellē? Nē, saskaņā ar Jēzu, kurš apraksta „lielu bezdibenu”, kas atdala glābto no pazudušo (Lūkas 16:26).

3. Tajā izmantoti skaidri simboliski tēli. Bagātaisvīrs vēlas, lai Ābrahams sūta Lāzaru iemērkt pirksta galiņu ūdenī un atvēsināt viņa mēli (24. pants). Tam jābūt simboliskam — jo fiziski tas nevar notikt. Cik daudz ūdens varētu iziet cauri liesmām, un kādu palīdzību tas sniegtu kādam, kas cieš ellē?

4. Tajā izmantoti tēlaini izteicieni. Vai cilvēki, kas miruši ar ticību Kristum, atrod mieru Ābrahama burtiskajā klēpī? Cik liels ir Ābrahama klēpis? Tas noteikti ir tēlainis izteiciens, jo mēs zinām, ka eņģeļi savāks svētos Kristus otrajā atnākšanā (sk. Mateja 24:30, 31).

5. Pretējā gadījumā tas būtu pretrunā ar pārējo Rakstu vietu. Ja šis stāsts būtu burtisks, būtu grūti izskaidrot, kāpēc Bībele saka: „Nāvē nav atmiņas” (Psalmi 6:5). Tā vietā tie, kas mirst, guļ kapā, gaidot augšāmcelšanos (1. Tesaloniķiešiem 4:15, 16). Bībele vairāk nekā 50 reizes salīdzina nāvi ar miegu. Skatīt vienu piemēru, ko min Jēzus Jāņa 11:11–14.

Šīs līdzības patiesā nozīme bieži un diemžēl tiek pazaudēta, jo cilvēki to izmanto, lai pierādītu kaut ko, par ko Jēzus pat nemaz nerunāja. Ja vēlaties uzzināt šīs līdzības patieso nozīmi, apskatiet mūsu resursus zemāk …

• Lasiet detalizētu grāmatu par šo līdzību, noklikšķinot šeit.
• Klausieties īsu Daga Batčelora skaidrojumu, noklikšķinot šeit.
• Uzziniet vairāk par to, kas notiek, kad mēs mirstam, vietnē TruthAboutDeath.com.

\n