Debesis vēl bija tumšas, kad vecais patriarhs skaidri dzirdēja Dieva runu. “Ābrahāms, … Ņem tagad savu dēlu, savu vienīgo dēlu Īzāku, ko tu mīli, un ej uz Morijas zemi un upurē viņu tur par dedzināmo upuri uz viena no kalniem, ko Es tev pateikšu.” 1. Mozus 22:1, 2.

Ābrahāms sāka trīcēt, kad viņš apdomāja šī pavēles satriecošās sekas. Dievs bija apsolījis, ka caur Īzāku viņš kļūs par tēvu varenai tautai. Visas Ābrahāma cerības un sapņi bija saistīti ar šo brīnumaino dēlu, kas viņam un Sārai tika dots viņu vecumdienās. Viņš nesaprata, kāpēc Dievs prasa viņam veikt šo dīvaino rīcību, taču viņš bija iemācījies uzticēties un paklausīt savam debesu Tēvam pat tad, kad bija neizpratnē.

Ābrahāms saudzīgi pamodināja jauno Īzāku un divus uzticamus kalpus, un nelielā kompānija devās trīs dienu ceļojumā uz Moriju. Kad viņi tuvojās upurēšanas kalnam, Ābrahāms pavēlēja saviem kalpiem gaidīt, kad viņš un Īzāks atgriezīsies. Tad viņš uzlika dēlam uz muguras malku, un viņi kopā devās kalnā.

Īzāks juta, ka kaut kas nav kārtībā, un sacīja: “Tēvs, mums ir viss, kas vajadzīgs ugunskura kurināšanai, un malka, bet kur ir jērs dedzināmajam upurim?” Ābrahāms atbildēja: “Mans dēls, Dievs pats sagādās jēru dedzināmajam upurim.”

Kad viņi sasniedza virsotni, Ābrahāms ar asarām acīs paskaidroja savas misijas iemeslu. Īzāks labprāt pakļāvās Dieva pavēlei. Pēc pēdējā apskāviena tēvs maigi sasēja savu dēlu un nolika viņu uz klinšu altāra. Ābrahāms pacēla nazi, bet pēkšņi eņģelis viņu apturēja un lika upurēt savvaļas aunu, kas ar ragiem bija iesprūdis netālu esošajā ērkšķu krūmā.

Šis aizkustinošais stāsts nebija vienīgais gadījums, kad tēvam nācās pieņemt sāpīgu lēmumu upurēt savu mīļoto dēlu.

1. Ko pārstāvēja dzīvnieks, kas tika upurēts Īzaka vietā?

Jņ.ev.1:29 Nākamajā dienā Jānis redz, ka __________ nāk pie viņa, un saka: Lūk, Dieva Jērs, kas uzņem pasaules grēku.

Atbilde: ____________________

2. Kāpēc Jēzum bija jāmirst?

Romiešiem 3:23 Jo ______ ir grēkojuši.

Romiešiem 6:23 Jo grēka alga ir nāve.

Ebrejiem 9:22 Bez asins izliešanas nav piedošanas.

1.Korintiešiem 15:3 Kristus nomira par mūsu grēkiem.

1.Pēt.3:18 Jo arī Kristus ir vienreiz cietis par grēkiem, taisnais par netaisnajiem.

Atbilde: ____________________

PIEZĪME: Bībele ir nenovērtējama, jo tā stāsta par to, kā grēks ienāca pasaulē un kā tas tiks novērsts. Dievs nevar paciest grēka briesmīgo ļaunumu. Sods par grēku ir nāve. Un vēl ļaunāk, kad Ādams un Ieva grēkoja, šī nāves slimība pārgāja uz visu cilvēci. Dieva likumu un sodu par tā pārkāpšanu nevarēja mainīt, tāpēc visi cilvēki bija lemti nāvei. Taču Dievs nevarēja paciest, ka Viņš ir šķirts no Savas radības. Tāpēc Viņš neticamā mīlestības aktā izvēlējās sūtīt pasaulē Savu Dēlu, lai tas mirtu jūsu un manā vietā. Mūsu grēki un nāvessods tika uzkrauti Viņam, un mēs tikām atbrīvoti.

3. Kā sauc šo lielo pestīšanas plānu?

Atklāsmes gr.14:6 Kam ir mūžīgā ______________ sludināšana tiem, kas dzīvo virs zemes.

Atbilde: ____________________

PIEZĪME: Dieva pestīšanas plāns tiek saukts par “evaņģēliju”, kas nozīmē “labā vēsts”. Un tā patiešām ir visbrīnišķīgākā vēsts, kāda jebkad ir sniegta cilvēkiem. Jēzus uzņēmās mūsu nāvessodu, un mūsu vaina tika noņemta.

4. Kāpēc Dievs par mums upurēja tik fantastisku upuri?

Jņ.ev.3:16 Jo Dievs tā __________ pasauli, ka Viņš atdeva savu vienpiedzimušo Dēlu.

Atbilde: ____________________

PIEZĪME: Visstiprākā zemes saite ir vecāku mīlestība uz bērnu. Kad Dievs Tēvs bija gatavs ļaut Savam Dēlam Jēzum ciest un mirt mūsu vietā, Viņš visspēcīgākajā valodā parādīja, cik dedzīgi Viņš mīl katru no mums.

5. Kas man jādara, lai gūtu labumu no Jēzus upurētās nāves?

Ap.d.16:31 ______________ uz Kungu Jēzu Kristu, un tu tiksi pestīts.

Jņ.ev.1:12 Bet tiem, kas Viņu pieņēma, Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem.

Atbilde: ____________________

PIEZĪME: Jēzus piedāvātā pestīšana ir dāvana (Rom.6:23). Mana daļa ir ticēt, ka tā ir patiesība, un pieņemt šo dāvanu ticībā.

6. Kā tad es saņemu piedošanu un attīrīšanu?

Apustuļu darbi 3:19 ______________ tādēļ jūs atgriezieties un atgriezieties, lai jūsu grēki tiktu izdzēsti.

1.Jāņa 1:9 Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, lai piedod mums grēkus un šķīstītu mūs no visas netaisnības.

Atbilde: ____________________

PIEZĪME: Atzīšanās ir grēku nožēlas verbālā puse. Patiesa nožēla ietver nožēlu par grēku un novēršanos no tā (Salamana pamācības 28:13).

7. Kā sauc šo brīnišķīgo atgriešanās pieredzi?

Jņ.ev.3:7 Jums atkal jābūt ______.

Atbilde: ____________________

PIEZĪME: Šī brīnišķīgā pieredze tiek dēvēta par jaunpiedzimšanu, jo no šī brīža mums vairs nav pagātnes. Tā vietā mēs sākam jaunu, svaigu dzīvi, tāpat kā jaundzimušais bērns. Tā ir fantastiska pieredze sākt dzīvi no jauna bez neviena vainas traipa mūsu dokumentos.

8. Kas ienāk katra dzimušā kristieša sirdī?

Jņ.ev.14:17 Patiesības ______________; … jūs Viņu pazīstat, jo Viņš mājo pie jums un būs jūsos.

Atbilde: ____________________

PIEZĪME: Pats Jēzus patiesībā mājo kristiešos caur Svēto Garu.

9. Ko es darīšu, kad Jēzus caur Svēto Garu dzīvos manā sirdī?

Filipiešiem 2:13 Gan gribēt, gan ____ Viņa labajam prātam.

Atbilde: ____________________

PIEZĪME: Es gribēšu darīt Viņa gribu, un Viņš dod man spēku to darīt.

10. Kāpēc man jābūt pārliecinātai, ka mana jaundzemdību pieredze būs veiksmīga?

Filipiešiem 1:6 Tas, kas __________ jūsos paveicis labu darbu, to paveiks līdz Jēzus Kristus dienai.

Atbilde: ____________________

PIEZĪME: Es esmu pārliecināts, jo Jēzus apsola, ka Viņš to paveiks man ar Savu lielo spēku. Glābšana ir atkarīga no Viņa spējām, nevis no manis.

11. Kāpēc daži cilvēki cieš neveiksmi savā kristīgajā pieredzē?

Jesajas 53:6 Mēs esam pievērsušies katrs savam ______.

2.Pēt.3:2 Atcerieties mūsu, Kunga un Glābēja apustuļu, vārdus… un pavēli:

Atbilde: ____________________

PIEZĪME: Cilvēki bieži cieš neveiksmi kristīgajā dzīvē, jo viņi pieņem Jēzu kā Glābēju, bet ne kā savas dzīves Kungu jeb “valdnieku”. Lielākā daļa no mums vēlas dzīvot pa savam un vadīt savu dzīvi. Kad mēs pieņemam Jēzu kā Kungu, mēs nododam savas dzīves vadību Viņam. Mēs nelaižam savas rokas pie savas dzīves stūres un lūdzam Viņu, lai Viņš mūs vada. (Skat. pielikumu “Vienreiz glābts, vienmēr glābts?”)

12. Kā es varu zināt, ka Jēzus mani pieņem un ka esmu Viņa bērns?

Titam 1:2 Dievs, kas nevar melot, _________.

Mt.ev.7:7 Lūdziet, un jums tiks dots.

Atbilde: ____________________

PIEZĪME: Mēs zinām, ka Jēzus mūs pieņem, kad mēs Viņu lūdzam, jo Viņš nevar melot. Viņš ir apsolījis mūs uzņemt, un Viņš mūs uzņem – ne tāpēc, ka mēs jūtamies citādi, bet tāpēc, ka Viņš to apsolīja.

13. Kā patiesa atgriešanās mainīs dzīvi?

Jņ.ev.13:35 No tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jūs ______ cits citam.

2.Korintiešiem 5:17 Ja kāds ir Kristū, tas ir jauna radība.

1.Jāņa 3:22 Mēs pildām Viņa baušļus un darām to, kas Viņam tīkams.

Romiešiem 12:2 Nevienojieties saskaņā ar šo pasauli, bet pārveidojieties, atjaunojot savu prātu, lai jūs varētu pierādīt, kas ir Dieva labā, patīkamā un pilnīgā griba.

Ap.d.1:8 Jūs būsiet man liecinieki.

Efeziešiem 6:18 Lūdzoties vienmēr ar visu lūgšanu un aizlūgšanu Garā.

Atbilde: ____________________

14. Kādi brīnišķīgi apsolījumi nāk ar kristīgo dzīvi?

Filipiešiem 4:13 Es visu varu darīt ______________ caur Kristu, kas mani stiprina.

Filipiešiem 4:19 Dievs dos visas jūsu vajadzības.

Marka 10:27 Dievam viss ir iespējams.

Jņ.ev.15:11 Lai jūsu prieks būtu pilns.

Jņ.ev.10:10 Lai viņiem būtu dzīvība… bagātīgāka.

Ebrejiem 13:5 Es tevi nekad neatstāšu un tevi neatstāšu.

Ebrejiem 13:6 Es nebaidīšos no tā, ko cilvēks man darīs.

Jņ.ev.14:27 Savu mieru Es jums dodu.

Atbilde: ____________________

PIEZĪME: Dievs Saviem ļaudīm dod šādus astoņus vērtīgus apsolījumus:

• Ar Jēzus starpniecību mēs varam paveikt jebko.
• Visas mūsu vajadzības tiks nodrošinātas.
• Mums nekas nebūs neiespējams.
• Mūsu prieks būs pilns.
• Mēs dzīvosim bagātīgāk.
• Dievs nekad mūs neatstās un nepametīs.
• Mums nekad nav jābaidās no tā, ko cilvēki var darīt ar mums.
• Tas Kungs dos mums Savu perfektu mieru.

Slava Dievam! Kā var būt kaut kas labāks par to?

15. Vai tu tagad izlemsi pieņemt Jēzus plānu, lai glābtu tevi?

Atbilde: ____________________

Papildu pētījums

Vienreiz glābts, vienmēr glābts?

Vai cilvēks var pazust, ja viņš ir pieņēmis Kristu par savu Glābēju?

Tikai Dieva Vārdā mēs varam atrast atbildi uz šo jautājumu. Bībele runā pati par sevi: “Turēsimies pie savas ticības apliecinājuma bez svārstībām (jo Viņš ir uzticīgs, kas apsolījis), un cits citu uzlūkosim, lai cits citu pamudinātu uz mīlestību un labiem darbiem. … Jo, ja mēs apzināti grēkojam pēc tam, kad esam saņēmuši patiesības atziņu, tad mums vairs nepaliek upuris par grēkiem.” Ebrejiem 10:23, 24, 26.

Bībele nekur nemāca, ka mūsu atbildība beidzas, kad kļūstam par kristiešiem. Dieva Vārds ir skaidrs: “Jo, ja tie, kas izglābušies no pasaules netīrumiem caur Kunga un Glābēja Jēzus Kristus atziņu, atkal tajā ieslīgst un tiek uzvarēti, tad pēdējais gals viņiem ir sliktāks nekā sākums. Jo labāk viņiem būtu bijis nezināt taisnības ceļu, nekā, to iepazinuši, novērsties no viņiem dotā svētā baušļa. Bet ar viņiem ir noticis saskaņā ar patieso sakāmvārdu: “Suns atkal atgriežas pie savas vemšanas un sivēnmāte, kas mazgāta, pie sava grimšanas purvā.”” 2.Pēt.2:20-22.

Kristietība ir kas vairāk nekā tikai viens lēmums. Jēzus teica, ka mūsu pestīšana ir balstīta uz nosacījumu, ka mēs paliekam Viņā (Jņ.ev.15:4). Un apustulis Pāvils teica: “Es mirstu katru dienu.” 1. Korintiešiem 15:31. Tas nozīmē, ka viņš katru dienu izvēlējās noliegt sevi un sekot Jēzum. Pats Kungs teica: “Ja kas grib pēc Manis sekot, lai atsakās no sevis, ņem savu krustu ik dienas un seko Man”. Lk.ev.9:23.

Bībele nemāca, ka mēs varam novērsties no patiesības un joprojām būt glābti. Ecehiēla grāmatā 18:24 ir teikts: “Bet, kad taisnais novēršas no savas taisnības un dara netaisnību, un dara visu to, ko dara bezdievīgais, vai viņš dzīvs paliks? Visa viņa taisnība, ko viņš ir darījis, netiks pieminēta; savā pārkāpumā, ko viņš ir pārkāpis, un savā grēkā, ko viņš ir grēkojis, tajos viņš mirs.” Pāvils mums arī atgādina: “Tāpēc tas, kas domā, ka stāv, lai uzmanās, lai viņš nekrīt.” 1. Korintiešiem 10:12.

Daži cilvēki domā, ka viņi var “runāt”, bet “nesties uz priekšu”. Bet Jēzus teica: Ne katrs, kas Man saka: “Kungs, Kungs, Kungs, ieies debesu valstībā, bet tikai tas, kas pilda Mana Tēva, kas ir debesīs, gribu. Daudzi man tajā dienā sacīs: “Kungs, Kungs, vai mēs Tavā vārdā neesam pravietojuši, vai Tavā vārdā neesam izdzinuši ļaunos garus, vai Tavā vārdā neesam darījuši daudz brīnumainu darbu? Un tad Es tiem atbildēšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; atkāpieties no Manis jūs, kas darāt netaisnību.”” Mt.ev.7:21-23.

Pāvils raksturoja patiesa kristieša pastāvīgo cīņu, kad viņš teica: “Vai jūs nezināt, ka tie, kas skrien skrējienā, skrien visi, bet viens saņem balvu? Tā arī jūs skrienat, lai iegūtu. Un katrs, kas cenšas uzvarēt, ir atturīgs visās lietās. … Bet es savu miesu turu zem sevis un to pakļauju, lai nekādā veidā, sludinādams citiem, es pats netiktu izstumts.” 1. Korintiešiem 9:24, 25, 27.

Ticēt, ka tad, kad esam glābti, mēs nevaram pazust, nozīmē ticēt, ka Dievs mums atņem mūsu lielāko brīvību – izvēles brīvību. No otras puses, Dievs vēlas, lai mums būtu pārliecība, ka Viņš pabeigs darbu, ko Viņš ir sācis mūsu dzīvē. “Esot pārliecināti par to, ka Tas, kas jūsos ir sācis labu darbu, to arī paveiks līdz Jēzus Kristus dienai.” Filipiešiem 1:6.

Mēs varam būt pārliecināti, ka, ja mēs turpināsim sekot Viņam, Viņš turpinās vadīt un nekad nepametīs no rokām, kas labprātīgi ieliktas Viņa rokās. “Kas iztur līdz galam, tas tiks izglābts.” Mateja 24:13.