Pāvests pauž atbalstu civilsavienībām

Pēc nesenajām negatīvajām piezīmēm par kapitālismu un privāto īpašumu pāvests Francisks ir atkal nonācis pasaules mediju uzmanības centrā, kad parādījās ziņas par pāvesta atbalstu civilsavienībām homoseksuālu pāru vidū.

„Homoseksuāliem cilvēkiem ir tiesības būt ģimenē. Viņi ir Dieva bērni un viņiem ir tiesības uz ģimeni. Nevienu nedrīkst izraidīt vai padarīt nelaimīgu šī iemesla dēļ,” britu izdevums „The Tablet” citēja Romas katoļu baznīcas līdera teikto jaunā biogrāfiskā dokumentālajā filmā ar nosaukumu „Francesco”. „Mums ir nepieciešams civilsavienību likums – tādējādi viņi būtu juridiski aizsargāti. Es to atbalstīju.”

180 gadus vecais „The Tablet”, viens no pasaulē visvairāk respektētajiem katoļu ziņu avotiem, par šiem izteikumiem teica: „Pāvesta atbalsts ir nozīmīgs, ņemot vērā, ka 2003. gadā Vatikāns izdeva dokumentu, kurā izklāstīts, kāpēc ir „jāiebilst pret homoseksuālu savienību juridisku atzīšanu”, jo tās „aizēno noteiktas pamatvērtības un izraisa laulības institūcijas devalvāciju”.”

Šo 2003. gada dokumentu, kas izdots pāvesta Jāņa Pāvila II pilnvarojumā, Vatikāns vēl nav atcēlis. Tā līdzautors bija toreizējais kardināls Jozefs Ratzingers, kurš mazāk nekā divus gadus vēlāk, pēc pāvesta Jāņa Pāvila II nāves, kļuva par pāvestu Benediktu XVI.

Tagad, nepilnus divdesmit gadus vēlāk — un kamēr tā līdzautors vēl ir dzīvs — pašreizējais baznīcas pontifiks ir publiski paudis iebildumus pret dokumentētu baznīcas viedokli. Tas ir vismaz interesanti.

Vai gaidāma baznīcas šķelšanās?

Bet patiesībā svarīgākais šajā situācijā varētu būt reakcija no baznīcas apmeklētāju puses.

Kā norādījajezuītu priesteris Tomass Rīss, rakstot Religion News Service, „pāvesta paziņojums ASV nav nozīmīgs, jo šī valsts ir jau sen pārsniegusi civilsavienību stadiju un nonākusi pie laulībām homoseksuālu pāru starpā, ko atbalsta 70 % amerikāņu, tostarp 67 % katoļu, saskaņā ar PRRI [Sabiedriskās reliģijas pētniecības institūts] datiem.”

Rīss piebilda: „Bet Āfrikā, Āzijā un lielā daļā Latīņamerikas viņa vārdi būs politiski un kultūras ziņā revolucionāri. Dažās Āfrikas valstīs homoseksualitāte ir noziegums. Vienāda dzimuma partneri var tikt ieslodzīti cietumā un pat nogalināti.”

Viņš prognozēja grūtības katoļiem tādos kontinentos kā Āfrika, kuri vēlas atbalstīt pāvesta Franciska viedokli: „Valstīs, kurās pastāv reliģiskas spriedzes, bīskapi nevēlas šādu problēmu. … Atcerieties, kā LGBTQ jautājumi ir sašķēluši Anglikāņu kopienu Āfrikā.”

Faktiski visā pasaulē miljoniem episkopāļu (ASV termins anglikāņiem) locekļu un tūkstošiem draudžu atdalījās no mātes organizācijas tās iecietības dēļ pret homoseksuāliem locekļiem un garīdzniekiem. Līdz 2015. gadam šādas darbības Episkopālajai baznīcai izmaksāja pilnīgi pusi no tās 1966. gada locekļu skaita, kas bija 3,6 miljoni cilvēku.

Vai Romas katoļu baznīca līdzīgi saskarsies ar tukšākām baznīcas solām un ziedojumu groziem? Jau tagad ASV spārnā skan neapmierinātības balsis: laikraksts „National Catholic Reporter”, kas ir laicīgs izdevums ar atzīti kreiso orientāciju, citēja Teksasas štata Taileras bīskapu Džozefu Stricklandu, kurš teica: „Visā pasaulē tiek izplatīts pāvesta Franciska viedoklis par šo jautājumu, un es uzskatu, ka tas rada neskaidrības un ir ļoti bīstami.”

Francisks vai Bībele?

Pēc ievēlēšanas par pāvestu Francisks tika uzņemts kā svaiga gaisa pūsma, un viņš ir paudis novatoriskus uzskatus par daudziem jautājumiem, kurus tradicionāli ticīgie — gan katoļi, gan protestanti — varētu grūti atbalstīt, piemēram, par evolūciju.

„Evolūcija dabā nav pretrunā ar radīšanas jēdzienu, jo evolūcijai ir nepieciešama to būtņu radīšana, kas attīstās,” teica Francisks, kā ziņoja„Washington Post” 2014. gadā.

Un tajos pantos, kurus kritiķi dēvē par „sodīšanas pantiem”, bet kuri tomēr paliek Dieva Vārds, Bībele ir ārkārtīgi skaidra, ka homoseksualitāte nav Dieva griba cilvēcei: „Neļaujieties maldināt. Ne netikļi, ne elku pielūdzēji, ne laulības pārkāpēji, ne homoseksuāļi, ne sodomīti, ne zagļi, ne mantkārīgie, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne izspiedēji nemantos Dieva valstību” (1. Korintiešiem 6:9, 10).

Galu galā kristietim ir jāizdara izvēle: kam tu tici – Bībelei vai tam, ko saka augsti stāvošs, cienīts garīdznieks? Sastopoties ar līdzīgu izaicinājumu neilgi pēc Jēzus augšāmcelšanās, kad vietējās reliģiskās varas iestādes lika viņiem nepredikāt Evaņģēliju, „Pēteris un pārējie apustuļi atbildēja un sacīja: ‘Mums jāpaklausa Dievam, nevis cilvēkiem’” (Apustuļu darbi 5:29). Šiem vārdiem šodien vajadzētu būt ticīgā kredo.

Raidījumā „Bible Answers Live” mācītājs Dags Batčelors vienam zvanītājam teica: „Baznīcā, kurā es kalpoju, mēs laipni uzņemam ikvienu, kas ienāk pa durvīm. Mēs uzņemam ne tikai cilvēkus, kurus varētu vilināt homoseksuāls dzīvesveids, mēs uzņemam arī cilvēkus, kuri praktizē, lai nāktu un klausītos Dieva Vārdu. Ikviens, kas vēlas, var nākt un klausīties Vārdu. … Mēs praktizējam atvērtas baznīcas. Mēs vēlamies, lai cilvēki atrastu patiesību.”

Tajā pašā laikā mācītājs Dags skaidri norādīja uz atšķirību starp to, kurus mēs uzņemam baznīcā, un to, kurus pieņemam par locekļiem vai ordinējam kalpošanai. Klausieties viņa komentārus – un, ja nepiekrītat, droši rakstiet savu viedokli zemāk.

\n