Reformācijas atcelšana

Pirms piecsimt gadiem, 1517. gada 31. oktobrī, kāds Romas katoļu mūks vārdā Mārtiņš Luters izvietoja sarakstu ar iebildumiem pret savas baznīcas vadītāju autoritāti. No tā brīža strauji uzplauka protestantu reformācija. Drīz vien cilvēkiem kļuva pieejamas Bībeles patiesības viņu dzimtajā valodā.

Reformācija nebija bez sekām Romas baznīcai. Mazāk nekā divsimt gadus pēc Lutera drosmīgā darbiņa, 1798. gada februārī, franču karaspēks ģenerāļa Luija Aleksandra Bertjē vadībā iebruka Romā, ieņēma Vatikānu un gāza pāvestu Piju VI. Daudzi pravietojumu pētnieki šo notikumu uzskatīja par “nāvējošu brūci” katoļu ticībai, taču tā no tās atguvās turpmāko 165 gadu laikā.

Pēc Otrā Vatikāna koncila 20. gadsimta 60. gadu sākumā katoļu baznīca pielika lielas pūles, lai iegūtu draugus protestantu baznīcu vidū. Kopš pāvesta Pāvila VI laikiem katra pāvesta izstieptās rokas ar katru gadu ir kļuvušas arvien plašākas. Dažas dienas pēc tam, kad viņš kļuva par pasaules katoļu līderi, pāvests Francisks uzaicināja protestantu līderus tikties ar viņu Vatikānā — un no Anglikāņu baznīcas līdz Glābšanas armijai šie līderi ieradās (12., 13. lpp.).

Tagad liela ASV bāzēta katoļu izdevniecība ir izdevusi grāmatu, kurā apgalvots, ka katoļu un protestantu atkalapvienošanās “notiks”. Saskaņā ar paziņojumu, vadošais katoļu domātājs Pīters Krīfts apgalvo, ka abām pusēm “jāpārstāj ‘vērst bultas nevis viena pret otru, bet pret mūsu pašu sirdīm, prātiem un gribām’”.

Šķiet, ka tas nozīmē, ka Krīfts vēlas, lai abu nometņu pārstāvji atmestu savus aizspriedumus par otru pusi. Un, pārsteidzoši, vadošais protestantu akadēmiķis šķiet tam piekrītam.

Timotijs Džordžs, Samforda Universitātes Bīsonas Teoloģijas skolas dekāns, tajā pašā paziņojumā teica, ka autors Krīfts „mums ir sniedzis kaislīgu aicinājumu uz kristiešu vienotību, kas balstās uz lielisko kopējo kristiešu ticības kodolu, ko apliecina gan uzticīgi protestanti, gan katoļi”.

Protams, „ticīgie protestanti”, kuri pārzina Bībeli, noraida daudzas nebibliskas katoļu baznīcas doktrīnas, tāpēc var uzdot jautājumu, cik „liels” patiesībā ir šis „kopīgais kristiešu ticības kodols”.

Bībeles pēdējā grāmata Atklāsme atklāj detaļas par reliģisku maldināšanu, kas apvienos atkritēju „baznīcu” un laicīgo valsti, veidojot nešķīstu aliansi pret tiem, kuri stingri turas pie Bībeles mācībām. Sākot no 2017. gada 3. novembra, mācītājs Dags Batčelors savā tiešraides sērijā „Ticības pamati” ( Foundations of Faith) runās par to, kā protestantu reformācijai ir jāturpinās. Šī sērija ir veidota, lai atgrieztu cilvēkus pie Bībeles kā mūsu galvenā ticības avota, tieši tāpat kā to darīja Luters pirms piecsimt gadiem.

\n