Vai Jūdass tika glābts? Vatikāns saka, ka jā.

Vārds Jūdass Iskariots ir tik ļoti apvīts ar kaunu, ka visā pasaulē tas ir kļuvis par nodevības sinonīmu. Galu galā, cik daudzi vecāki šodien vēlas nosaukt savu mazuli par godu tam māceklim, kurš ar skūpstu nodeva Jēzu jūdu vadītājiem un romiešiem (Lūkas 22:48)? Patiesi, būt par „Jūdu” šodien nozīmē būt neuzticības iemiesojumam.

Vai tiešām tā ir? Saskaņā ar L’Osservatore Romano („Romas novērotājs”), ikdienas avīzi, ko Vatikāns izdod kā savu oficiālo „balss”, Jūdam tika piedots, lai gan Bībelē nav skaidras norādes par to. 1. aprīlī L’Osservatore publicēja itāļu valodā rakstu, kas angļu valodā tika tulkots kā „Jūda un žēlsirdības skandāls”. Viedoklis, kas publicēts Lielajā ceturtdienā, attiecas uz gleznu, ko pāvests Francisks, kā ziņots, glabā aiz sava galda: Jūdu pēc nāves apkalpo kails Jēzus.

Rietumu mediji ir pievērsušies „skandalozajam” raksturam, kāds piemīt gleznai ar „kailu” Jēzu pāvesta kabinetā, kas noteikti ir aizskaroši daudziem ticīgajiem. Viena ziņu vietne ar konservatīvu kristiešu perspektīvu citēja vienu kritisku tīmekļa vietni, kurā teikts: „Ja šis nav viens no visvairāk zaimojošajiem un bezdievīgajiem attēliem, ko Romas katoļu baznīca jebkad ir atbalstījusi — un tā ir atbalstījusi daudzus —, tad nekas cits tāds nav. … Pāvests Francisks ir, bez šaubām, vislaicīgākais un visneticīgākais pāvests, kas mūsdienu vēsturē ieņēmis Romas katoļu baznīcas augsto amatu.”

Glābts grēkā?

Tātad, vai uzskats, ka Jūdass kaut kādā veidā tika „glābts” vai „izpirkts”, ir biblisks?

Pēc tam, kad Jūdass aizveda vīrus, kuri vēlējās nogalināt Kristu, tieši pie Viņa, viņš izdarīja pašnāvību, pakaroties (Mt 27:5). Vai tā ir rīcība cilvēkam, kurš tic, ka Kristus var piedot un padarīt viņu par jaunu cilvēku? Vai tā ir izvēle cilvēkam, kurš nožēlojis savus grēkus un veltījis atlikušo dzīvi kā „dzīvu upuri, svētu, Dievam tīkamu” (Rom 12:1)?

Kāds kristiešu rakstnieks teica: „Kungs Jēzus varēja un būtu glābis Jūdu, tāpat kā Viņš vēlāk glāba krustā piekārto zagli, ja vien Jūda būtu pakļāvies un atzinies savā nodevībā, pat tad. Cik atšķirīga būtu bijusi vēsture! Cik brīvi Kristus būtu viņam piedevis.” Bet būtība ir tāda, ka Jūda neatzinās.

Amerikas Tradīcijas, ģimenes un īpašuma aizstāvības biedrība— laicīga katoļu organizācija — norādīja: „Jūdass nebija„nabadzīgs, nožēlojošs cilvēks, kurš nezināja, ko darīt”, kā teica pāvests Francisks 2016. gada 11. aprīļa misē Casa Santa Marta kapelā. Viņš ļoti labi zināja, ko dara, jo Glābējs viņu nepārtraukti bija brīdinājis. Tomēr [Jūdass] bija stūrgalvīgs ļaunumā.”

Un kā Kristus pats lūdza Dievam Tēvam, runājot par Saviem divpadsmit apustuļiem: „Tos, kurus Tu Man devi, Es esmu sargājis; un neviens no viņiem nav pazudis, izņemot pazudināšanas dēlu, lai piepildītos Raksti” (Jāņa 17:12). „Pazudināšanas dēls” ir Jūdass Iskariots; tieši viņš un tikai viņš no divpadsmit apustuļiem ir „pazudis”, nav glābts. Mesijas pravietojums, ko viņš piepildīja (13:18), atrodams 41. psalmā: „Pat mans tuvs draugs, kuram es uzticējos, kas ēda manu maizi, ir pacēlis savu papēdi pret mani.” Vai tieši Jūdu Kristus neizsauca par savu nodevēju, dodot viņam „maizes gabalu” (Jāņa 13:26) Pēdējā vakariņās? „Saņēmis maizes gabalu, [Jūda] tūlīt izgāja” (30. v.) lai izpaustu Jēzus atrašanās vietu jūdu vadītājiem.

„Kas netic, tas jau ir pazudināts, jo neticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam. Un šī ir pazudināšana, ka gaisma ir nākusi pasaulē, un cilvēki mīlēja tumsību vairāk nekā gaismu, jo viņu darbi bija ļauni,” teica Kristus (3:18, 19).

Bībele skaidri saka, ka cilvēkam ir iespēja tikt glābtam tikai savas dzīves laikā. Tas ir viss — „kapā, kur tu dodies, nav ne darba, ne plāna, ne zināšanu, ne gudrības” (Sakārnieka 9:10). Nav iespējams nožēlot pēc nāves, nav „izkļūšanas no cietuma” kartes, nav „aizmugurējas durvis” uz debesīm.

Rakstot agrīnajiem ebreju ticīgajiem, apustulis Pāvils paziņoja: „Un tā kā cilvēkiem ir lemts vienreiz mirt, bet pēc tam nākt tiesā, tā arī Kristus vienreiz tika upurēts, lai nestu daudzu grēkus. Tiem, kas Viņu dedzīgi gaida, Viņš parādīsies otrreiz, bez grēka, lai glābtu” (Ebrejiem 9:27, 28). Pēc nāves seko tiesa — kurā glābtajiem nav nekāda sakara ar grēku.

Daļa no neskaidrībām saistībā ar žēlastību pret Jūdu ir plaši izplatītais uzskats, ka mirušais cilvēks „kādā veidā joprojām ir dzīvs”, kā norādīts Bībeles sarunu sērijas„Dzīve pēc nāves, 5. daļa”epizodē,kas ir viena no sērijas vēstījumiem par 2. Korintiešiem. Ir vērts zināt faktus par to, kas notiek pēc šīs dzīves, jo, kā pierāda L’Osservatore raksts , tas var būt izšķirošs faktors jūsu mūžīgajā dzīvē.

Turpiniet ar Bībeles izpratni par Dieva žēlastības patieso nozīmi, izlasot mācītāja Daga Batčelora atklājošo pētījumu„Žēlastības un tiesas Dievs”.

\n