Ja kāds novirzās no Dieva, vai viņš var atgriezties?

J. Vai varat izskaidrot Ebreju vēstules 6:4–6? Mans draugs ir atteicies no ticības. Vai tas nozīmē, ka viņam vairs nav cerības? Vai mums nevajadzētu mēģināt viņu pārliecināt atgriezties draudzes aprindās?

A. Ir ārkārtīgi sāpīgi redzēt, kā cilvēki, par kuriem mums rūp, pieņem lēmumu atdalīties no draudzes un atteikties no Dieva Vārda patiesībām. Daudzi no mums pazīst cilvēkus, kuri — gadiem ilgi piederējuši draudzei, aktīvi piedalījušies pazudušo dvēseļu glābšanā un personīgi piedzīvojuši brīnumainu Dieva iejaukšanos savā dzīvē — neizskaidrojami novēršas no Dieva.

Vai viņus var atgūt, ņemot vērā Ebreju 6:4-6?

Paskatīsimies uz šo pantu no jauna: „Jo tiem, kas reiz ir bijuši apgaismoti, ir baudījuši debesu dāvanu, ir kļuvuši par Svētā Gara dalībniekiem, ir baudījuši Dieva labo vārdu un nākamās pasaules spēkus, ja tie atkāpjas, ir neiespējami atjaunot tos atkal grēku nožēlai, jo tie atkal krustā sist Dieva Dēlu un Viņu publiski pazemo” (NKJV).

Atkarībā no tā, kā uz to raugāties, šis noteikti varētu būt ļoti grūti un biedējoši lasāms fragments ikvienam.

Bet vispirms, manuprāt, šis pants mums atgādina nopietno patiesību, ka apgaismotiem ticīgajiem — tiem, kuri ir saņēmuši Svēto Garu — ir iespējams atkāpties no savas ticības. Piemēram, Bileāms bija ar Garu piepildīts Dieva pravietis, kurš galu galā pārdeva sevi par naudu. „Viņi ir pametuši pareizo ceļu un novirzījušies no tā, sekojot Bileāma ceļam … kurš mīlēja netaisnības atalgojumu” (2. Pēt. 2:15 NKJV).

Mēs arī uzzinām 1. Samuēla grāmatā, ka arī karalis Sauls bija piepildīts ar Garu, bet viņš to zaudēja ar savu stūrgalvīgo lepnumu un sacelšanos, līdz “Kungs vairs neatbildēja viņam ne sapņos, ne ar Urimu, ne caur praviešiem” (1. Samuēla 28:6 NKJV).

Tātad nākamais lielais jautājums ir: kad patiesi ticīgais atkāpjas, vai tas ir bezcerīgi? Vai viņš var atgriezties ganāmpulkā? Mēs varētu vienkārši atbildēt uz šo jautājumu, aplūkojot daudzos gadījumu pētījumus, kas atrodami Bībelē — par lieliem ticības vīriem, piemēram, Jēkabu, Samsonu, Dāvidu, Salamonu un Pēteri. Katra no šīm dvēselēm kādu laiku klausīja sātanam, bet tad nožēloja un atgriezās pie Dieva, lai darītu brīnišķīgas lietas.

Mēs atrodam ātru atbildi arī Ecehiēla 18:21: „Ja ļauns cilvēks atgriežas no visiem saviem grēkiem, ko viņš ir izdarījis, ievēro visus Manus likumus un dara to, kas ir likumīgi un pareizi, viņš noteikti dzīvos; viņš nemirs” (NKJV).

Vai atkritējs var nožēlot un atgriezties pie Dieva, lai saņemtu piedošanu un pieņemšanu? Mēs tikko izlasījām skaidru „jā”! Ir pārāk daudz citu panti, kurus mēs varētu citēt, lai to apstiprinātu, bet šeit ir tikai daži no tiem: Jeremijas 3:22 sola: „Atgriezieties, jūs, atkritušie bērni, un Es dziedināšu jūsu atkāpšanos” (NKJV). Hozejas 6:1, 2 piebilst: „Nāciet, un atgriezīsimies pie Kunga; jo Viņš mūs ir sadragājis, bet Viņš mūs dziedinās; Viņš mūs ir ievainojis, bet Viņš mūs pārsies. Pēc divām dienām Viņš mūs atdzīvinās; trešajā dienā Viņš mūs pacels, lai mēs dzīvotu Viņa priekšā” (NKJV).

Tad kā ir ar Ebreju 6:4? Mums jāatceras, ka šī grāmata ir rakstīta ebreju tautai, kura tikko bija iepazinušies ar brīnišķīgo patiesību, ka Jēzus ir viņu ilgi gaidītais Mesija. Ja viņi noraidītu skaidros Vārda un Svētā Gara pierādījumus par šo dārgo patiesību, Dievs vairs nevarētu darīt neko, lai viņus pārliecinātu. Uz to Jēzus atsaucās, sacīdams: „Ja viņi neklausa Mozu un praviešus, tad viņus nepārliecinās pat tad, ja kāds no mirušajiem augšāmceltos” (Lūkas 16:31 NKJV). Citiem vārdiem sakot, ja mēs noraidām Jēzu un Svēto Garu pēc tam, kad esam tos iepazinuši, mēs novēršamies no labākā, ko Dievs mums var piedāvāt. Nav nekā labāka, ko Viņš varētu sūtīt, lai pārliecinātu mūs sekot Viņa Vārdam.

Šī patiesība ir pilnīgāk apstiprināta nedaudz vēlāk Vēstulē ebrejiem: „Jo, ja mēs apzināti grēkojam pēc tam, kad esam saņēmuši patiesības atziņu, vairs nav upura par grēkiem, bet tikai briesmīga gaidīšana uz tiesu un ugunīgu dusmas, kas aprijīs pretiniekus” (Ebrejiem 10:26, 27). Dievs nevar mūs glābt no turpināšanas apzinātā grēkā un Svētā Gara noraidīšanā.

Bet, ja atkritējs nožēlo savus grēkus, vai Dievs viņu vienkārši noraidīs? Vai viņš joprojām var tikt glābts? Tiešais atbildes ir „jā”, tāpēc nezaudējiet cerību attiecībā uz savu draugu. Vienmēr atcerieties lepno pazudušo dēlu, kurš uz laiku aizgāja dzīvot pasaulē. Kungs viņu pazemojis, un viņš atgriezās sava tēva mājās. Tāpat arī Kungs saka, ka jūsu meklējošie draugi var atgriezties pie Kunga žēlastības.

Ko tu vari darīt? Šeit ir trīs lietas:

Pirmkārt, viņa spītīgā griba ir jāmaigina ar lūgšanām, ja viņš vēlas atkal atvērt savu sirdi Dieva patiesībai. Lūdziet, lai Svētais Gars viņu aizkustina un lai jums tiek dota iespēja parādīt viņam, cik ļoti jūs joprojām par viņu rūpējaties, neskatoties uz viņa pieņemtajiem sliktajiem lēmumiem.

Otrkārt, ja viņš ir gatavs, dalieties ar informāciju. Mums ir daudz resursu, kurus jūs varat izmantot, lai palīdzētu cilvēkiem saprast, ka viņi ir novirzījušies no pestīšanas ceļa.

Un visbeidzot, esiet labs paraugs.

Tici — un paļaujies uz Kunga labestību. Mēs, Amazing Facts, priecājamies par visiem liecībām par pazudušajām avīm, kas atgriežas ganāmpulkā, un slavējam mūsu debesu Tēvu par Viņa žēlsirdību un pacietību pret mums visiem. Tavs draugs var atkal atrast savu pirmo mīlestību.

Iegūstiet vairāk atbilžu no Bībeles, noklikšķinot šeit!

\n