„Vai es patiešām esmu kristietis?“ Pārbaudes saraksts

„Vai es patiešām esmu kristietis?“ Pārbaudes saraksts

Mācītājs Dags Batčelors

Ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, bet man joprojām ir saglabājies oriģinālais lidojumu žurnāls, kurā ir ieraksts par manu pirmo solo lidojumu. Atceros to kā vakar. Pirmajās četrdesmit lidojumu apmācības stundās es biju pārpilns ar pārliecību. Galu galā, es domāju, mans tēvs ir pilots, tāpēc man tas būtu jādara dabiski.

Bet mana pašpārliecība izgaistēja tajā dienā, kad mans instruktors pēkšņi izkāpa no lidmašīnas, atstājot mani vienu pilotu kabīnē, kamēr dzinējs murmināja. Viņš teica: „Tu to vari, Dug. Ir pienācis laiks tev lidot vienam.”

„Tu domā lidot vienam? Es?” es teicu, it kā viņš runātu ar kādu iedomātu draugu, kas sēž otrā pilota krēslā. Mana pārpilnā pārliecība pēkšņi apstājās.

Viņš noteikti bija pamanījis manu satraukumu. „Neraizējies,” viņš teica. „Vienkārši pārskati savu pārbaudes sarakstu. Ja tev būs nepieciešams, es būšu sasniedzams pa radio.” Trīcēdams, ar sausu muti un sirdij strauji pukstot, es nobraucu ar mazo „Tomahawk” lidmašīnu uz skrejceļa, kamēr mana bravūra nonāca straujā kritumā.

Nav tā, ka lidošana būtu bīstamāka par citiem transporta veidiem; statistiski tā ir drošāka nekā brauciens ar auto uz veikalu. Bet lidošana noteikti var būt daudz nežēlīgāka, ja pieļauj kļūdu. Tu nevar vienkārši nobraukt no ceļa, ja beidzas degviela vai apstājas dzinējs.

Tāpēc tajā brīdī es biju tik pateicīgs, ka mans instruktors bija iemācījis man izmantot lidojuma pirmslidojuma pārbaudes sarakstu.

Galvenais slēdzis ieslēgts — pārbaudīts.
Degviela ieslēgta — pārbaudīts.
Kompass iestatīts — pārbaudīts.
Elevatora trimme — pārbaudīts …

Pēc tam, kad biju pārbaudījis pārbaudes sarakstu, tad vēlreiz to pārbaudījis un zinot, ka mans instruktors ir sasniedzams pa radio, es pārliecinoši pacēlos gaisā, veicu pāris apļus ap nelielo lidlauku un izdzīvoju savu pirmo solo lidojumu.

Garīgās veselības pārbaudes saraksts

Man ir pāris vienkāršu, bet svarīgu jautājumu jums: Vai jūs zināt, ka esat atgriezušies? (Un es domāju patiesi atgriezušies.) Un kāpēc tā? Atzīstu — kad agrāk esmu uzdevis šos asos jautājumus citiem kristiešiem, esmu saņēmis dažus sašutuma pilnus skatienus. Bet apustulis Pāvils pamācīja: “Pārbaudiet paši sevi, vai esat ticībā. Pārbaudiet paši sevi” (2. Korintiešiem 13:5).

Tāpēc es ticu, ka mūsu kristīgajā ceļojumā ir laba ideja periodiski izvērtēt savu garīgo stāvokli – iziet cauri pirmslidojuma pārbaudes sarakstam, ja vēlaties. Lai gan mums jāuzmanās, lai nenovērstu skatienu no Jēzus un nekoncentrētos uz savu uzvedību, mums kā kristiešiem ir piemēroti un pat veselīgi laiku pa laikam pārskatīt savu progresu un veikt nepieciešamos pielāgojumus. Gans-karalis teica: „Es pārdomāju savus ceļus un pagriezu savas kājas uz Taviem liecībām” (Psalms 119:59).

Lai gan man ir pastāvīgs ieraksts par savu pirmo solo lidojumu, jūs, iespējams, nevarat precīzi noteikt savas atdzimšanas dienu un stundu. Dažas atgriešanās notiek pēkšņi, bet citas – pakāpeniski. Jebkurā gadījumā, ja esat patiesi pārveidojies, pierādījumi būs skaidri. „Ja sirds ir atjaunota ar Dieva Garu, dzīve liecinās par to” (Ceļš pie Kristus, 57. lpp.).

Tādējādi turpmākajos desmit īsajos, bet būtiskajos pārbaudes punktos jūs atradīsiet kvalitatīvus, uzticamus rādītājus, kas palīdzēs jums pašiem novērtēt, vai esat patiesi atgriezušies.

1. Ko es mīlu vairāk – pasauli vai Dievu?

Kristietim, kurš mīl pasaules lietas, ir drošs rādītājs, ka viņa sirds kompass joprojām ir izjucis. „Ja kāds mīl pasauli, Tēva mīlestība nav viņā. Jo viss, kas ir pasaulē — miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnums — nav no Tēva, bet ir no pasaules” (1. Jāņa 2:15, 16).

Patiesi kristietis pretosies spēcīgajai tendencei ļaut pasaules ētikai veidot mūsu vērtības: „Nepielāgojieties šai pasaulei, bet pārveidojieties, atjaunojot savu prātu, lai jūs varētu pārbaudīt, kas ir Dieva labā, patīkamā un pilnīgā griba” (Rom. 12:2).

Kā kristietim tev jāiemācās atrast delikātu līdzsvaru starp to, ka esi pasaulē, neļaujot pasaulei būt tevī. Iedomājies to kā atrasties laivā, kas peld uz ūdens: ir normāli būt apņemtiem ar H2O, tomēr nepalikt slapjiem. Bet, kad tava laiva sāk uzņemt ūdeni, tev sāk rasties problēmas. Pārāk daudz ūdens — pārāk daudz pasaules — un tu vari noslīkt.

Protams, kristietim ir normāli, ka viņu kārdina pasaulīgas lietas – pat Jēzus tika kārdināts. Bet vai tava mīlestība pret Dievu ir stiprāka, tā ka tā palīdz tev pretoties šo lietu vilinājumam?

2. Vai grēks valda manā dzīvē?
Es nekad neapgalvotu, ka patiesi ticīgie necīnās ar grēku. „Ja mēs sakām, ka mums nav grēka, mēs maldinām paši sevi” (1. Jāņa 1:8). Tomēr, kad mēs esam glābti, ieraduma grēks vairs nevalda nevienā mūsu dzīves jomā. „Nelaidiet grēkam valdīt jūsu mirstīgajā miesā, lai jūs tam nepakļautos” (Rom. 6:12). Vienkārši sakot, ticīgais savā dzīvē bieži neizrādīs miesas darbus:

„netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku pielūgšana, burvība, naids, strīdi, skaudība, dusmas, savtīgums, nesaskaņas, ķecerības, skaudība, slepkavības, piedzeršanās, izlaidības un tamlīdzīgas lietas” (Gal. 5:19–21).

Jānis runāja par pakļaušanās un paklausības pamatprincipu. „Kas saka: „Es Viņu pazīstu”, bet nepilda Viņa baušļus, tas ir melis” (1. Jāņa 2:4, 9). Atkal, Jānis šeit nesaka, ka ticīgie ir bezgrēcīgi, bet gan to, ka hroniska grēkošana nebūs patiesa kristieša dzīves raksturīga iezīme. Vai tu dzīvo svētumā, kas ir svešs tiem, kuri joprojām ir grēka varā?

3. Vai es mīlu savu tuvāko?
Jēzus teica, ka Viņa sekotājus pazīs pēc viņu mīlestības (Jāņa 13:35). Tātad, ja tu esi nepiedodošs, naidīgs vai vienmēr kritizē savu brāli vai māsu, tad tu nevarēsi ar tīru sirdsapziņu atzīmēt šo punktu.

“Ja kāds saka: ‘Es mīlu Dievu,’ bet ienīst savu brāli, tas ir melis; jo, ja viņš nemīl savu brāli, ko redz, kā tad viņš var mīlēt Dievu, ko neredz? Un šo bausli mēs esam saņēmuši no Viņa: kas mīl Dievu, tam jāmīl arī savs brālis” (1. Jāņa 4:20, 21).

Atceries, ka Jēzus naidu pret kādu pielīdzināja slepkavībai sirdī: „Es jums saku: ikviens, kas bez iemesla dusmojas uz savu brāli, pakļausies tiesai” (Mt. 5:21, 22). Vai tu iztur šo atgriešanās pārbaudi?

4. Vai es skumstu par grēku?
Esmu pārliecināts, ka jūs piekrītat, ka mēs dzīvojam pasaulē, kas ir piesātināta ar grēku. Visur klātesošie plašsaziņas līdzekļi nepārtraukti un bezkaunīgi pārraida vardarbību un citu amorālu rīcību. Ja mūs regulāri neatjauno Svētais Gars, mēs pakāpeniski kļūsim vienaldzīgi pret ļaunumu, kas iesūcas mūsu sirdīs. „Grēks, lai tas parādītos kā grēks, radīja manī nāvi caur to, kas ir labs, lai grēks caur bausli kļūtu ārkārtīgi grēcīgs” (Rom. 7:13).

Mēs visi cīnāmies ar grēku, bet Dievs pasargi mūs no tā, ka nonākam līdz brīdim, kad mums nav sāpīgi, kad mēs paklūstam. Lai gan kristieši bieži paklūst, mums vajadzētu just dziļu skumju un sajust Svētā Gara pārliecību par mūsu grēku. Kad Pēteris saprata, ka ir noliedzis Jēzu, viņš izgāja ārā un rūgti raudāja (Mt. 26:75).

Jo tuvāk mēs nākam pie Jēzus, jo skaidrāk mēs redzam Viņa rakstura tīrību. „Viena Kristus tīrības staru, kas iespiežas dvēselē, … atklāj cilvēka rakstura deformitāti un trūkumus” (Ceļš pie Kristus, 29. lpp.). Ja pēc grēkošanas nav nožēlas, mēs varam būt ceļā uz Svētā Gara noskumušanu. Vai tev ir jaunas domas, jūtas un motīvi attiecībā uz grēku?

5. Kur ir mans dārgums?
Jēzus teica, ka Viņa ļaudis „krājiet sev dārgumus debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tos nesabojā un kur zagļi neielaužas un nezog. Jo tur, kur ir jūsu dārgums, tur būs arī jūsu sirds” (Mt 6:19–21). Kāpēc? Tāpēc, ka „neviens nevar kalpot diviem kungiem, jo vai nu viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam būs uzticīgs un otru nicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un mamonam” (Mt 6:24).

Citiem vārdiem sakot: jūsu čeka grāmatiņa vai kredītkartes izraksts ātri parādīs, kur ir jūsu patiesais dārgums — kur ir jūsu sirds. Ja jūsu laime nāk no lietu pirkšanas un piederēšanas, tad jūs kalpojat naudai un saviem baudījumiem. Bet, ja esat dāsni pret citiem, ieskaitot savu vietējo draudzi, tad jūs patiesi kalpojat Dievam.

„Ja brālis vai māsa ir kaili un trūkst viņiem ikdienas pārtikas, un kāds no jums saka viņiem: „Eita mierā, sasildieties un paēstieties,” bet nedod viņiem to, kas nepieciešams ķermenim, kāda no tā labuma? Tāpat arī ticība pati par sevi, ja tai nav darbi, ir mirusi” (Jēkaba 2:15–17).

Vai tu krāji dārgumus pareizajā vietā?

6. Vai es nesu labus augļus?
“Es esmu vīnogulājs, jūs esat zari. Kas paliek Manī un Es viņā, tas nes daudz augļu; jo bez Manis jūs neko nevarat darīt” (Jāņa 15:5). Šie ir augļi, kas būs redzami ticīgā dzīvē, ja viņš dzīvo Garā: „Mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labestība, uzticība, lēnprātība, paškontrole” (Gal. 5:22, 23).

Lai gan mēs zinām, ka netiekam glābti ar darbiem, ja mēs staigājam kopā ar Jēzu, mēs dabiski darīsim šos labos darbus. Jēzus sacīja: „Vai cilvēki vāc … vīģes no dadžiem? Tāpat arī katrs labs koks nes labus augļus, bet slikts koks nes sliktus augļus. Labs koks nevar nest sliktus augļus, tāpat arī slikts koks nevar nest labus augļus. … Pēc viņu augļiem jūs tos pazīsiet” (Mt 7:16–20).

Jēzus skaidri saka, ka, ja koks nedod labus augļus – patiesas atgriešanās rezultātu –, tad šis koks tiks nocirsts. Vai jūs redzat augļu nesēšanu savā dzīvē?

7. Vai es noliedzu Kristu vai sludinu Viņu?
Kāds reiz uzdeva šo asprātīgo jautājumu: „Ja tevi vestu uz tiesu un apsūdzētu par to, ka esi kristietis, vai būtu pietiekami daudz pierādījumu, lai tevi notiesātu?” Jēzus teica:

„Ikviens, kas mani apliecina cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā. Bet tas, kas mani noliedz cilvēku priekšā, tiks noliegts Dieva eņģeļu priekšā” (Lūkas 12:8, 9).

Cik daudzi no taviem kolēģiem, draugiem un ģimenes locekļiem zina, ka esi kristietis, vienīgi pēc taviem darbiem un liecības? Pārāk daudzi no mums ir klusi, slēpti, „slepenie aģenti” kristieši, kuri baidās sarunā pieminēt Kristu, jo vairāk baidās no tā, ko par viņiem domās cilvēki, nekā no tā, ka sāpinās savu Radītāju (Mt. 10:28). Nu, tāda lieta kā slepens kristietis nepastāv! Vai nu jūsu kristietība iznīcinās noslēpumu, vai arī noslēpums iznīcinās jūsu kristietību.

Tāpat kā Pāvils, vai tu nekaunies par Evaņģēliju? (Romiešiem 1:16).

8. Vai es regulāri veltu laiku Bībeles studijām un lūgšanām?
Pārbaudot jūsu veselību, ārsts varētu jums jautāt: „Kāda ir jūsu apetīte?” Vāja apetīte varētu liecināt, ka ar jūsu ķermeni kaut kas nav kārtībā. Tāpat arī alkas pēc Dieva Vārda ir labas garīgās veselības pazīme. „Tavi vārdi tika atrasti, un es tos apēdu, un Tavs vārds man bija sirds prieks un līksmība” (Jeremijas 15:16). Vai jūs ar nepacietību gaidāt Bībeles studijas?

Tas pats attiecas uz lūgšanu. Ja jūs mīlat kādu, jūs ilgojaties pēc saskarsmes ar viņu. Lūgšana ir saskarsme ar jūsu Tēvu debesīs. „Vakarā un no rīta, un pusdienlaikā es lūgšu un saukšu, un Viņš dzirdēs manu balsi” (Psalms 55:17).

Vai tu “lūdzies nepārtraukti” un regulāri pavadi laiku Viņa Vārdā? (1. Tesaloniķiešiem 5:17).

9. Vai es ilgojos pielūgt Dievu un būt sadraudzībā ar citiem?
Mums ir nepieciešama sadraudzība ar citiem ticīgajiem, lai augtu un būtu garīgi centrēti. Protams, baznīcas apmeklēšana pati par sevi negarantē, ka cilvēks ir atgriezies. Vai Jēzus neizstāstīja līdzību par lepno farizeju, kurš gāja uz baznīcu (Lūkas 18)? Ja mēs mīlam Kungu, regulāra baznīcas apmeklēšana būs mūsu standarts. Pāvils rakstīja: „Pievērsīsim uzmanību cits citam, lai pamudinātu mīlestību un labus darbus, neaizmirstot kopā sanākt, kā daži to dara, bet pamudinot cits citu, un to darot jo vairāk, jo redzat, ka diena tuvojas” (Ebrejiem 10:24, 25).

Jesajas 66:23 teikts, ka pat debesīs mēs pulcēsimies, lai pielūgtu Kungu. Vai tāds ir tavs dzīvesveids šodien?

10. Vai man ir miers?
Viens no visaugstākajiem Garu liecinošajiem rādītājiem dzīvē ir pastāvīgs miers. Kad cilvēks ir mierā ar Dievu, viņu nevar padarīt nelaimīgu. „Liels miers ir tiem, kas mīl Tavu likumu, un nekas viņus neapgrūtina” (Psalms 119:165).

Jēzus teica: „Es jums dodu savu mieru; ne tā, kā pasaule dod, es jums to dodu. Lai jūsu sirds nebaidās un nebaidās” (Jāņa 14:27). Varētu teikt, ka, kad kristietis koncentrējas uz Kristu, viņā attīstās „mierīgums” – sirsnīga paļāvība uz Dievu. „To, ko jūs esat iemācījušies, saņēmuši, dzirdējuši un redzējuši manī, to dariet, un miera Dievs būs ar jums” (Filipiešiem 4:9).

Vai tev ir miers, kas pārsniedz visu saprašanu, pat dzīves vētrās?

Kā jums gāja?
Ja šis pārbaudes saraksts lika tev apšaubīt savas atgriešanās dziļumu, nepanikojiet, bet uztveriet to nopietni. Tas ir labs pirmais solis atjaunošanai. Varbūt tu kādreiz esi piedzīvojis pirmo mīlestību (Atklāsmes 2:4), bet esi to pazaudējis reliģijas steigas dēļ. Jēzus piedāvā risinājumu: „Tāpēc atceries, no kurienes esi kritis, nožēlojies un dari sākotnējos darbus” (Atklāsmes 2:5).

Ja jūsu rezultāts bija spožs, slavējiet Dievu! Bet paturiet prātā, ka, tāpat kā jebkuras mīlas attiecības, arī mūsu saikne ar Kungu ir rūpīgi jākopj. Atgriešanās ir kaut kas, kas var ātri izjukt, tāpēc to vajadzētu uztvert kā dārzu, kas ir nepārtraukti jālaista un jāravē. Pāvils teica: „Es katru dienu mirstu” (1. Korintiešiem 15:31, izcēlums pievienots). Jēzus teica, ka ticīgajam ir „jāatsakās no sevis, katru dienu jāuzņem savs krusts un jāseko Man” (Lūkas 9:23, izcēlums pievienots). Tu vari aktīvi darīt Kunga darbu, tāpat kā Marta, tomēr zaudēt no redzesloka darba Kungu.

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka daudzi cilvēki apgalvo, ka ir kristieši, taču viņu piemērs bieži liecina, ka viņi nepazīst Kristu. Kāda traģēdija, ka, ja tas netiks labots, šīs dvēseles kādu dienu teiks: „Kungs, Kungs!” – bet Viņš viņiem paziņos: „Es jūs nekad neesmu pazinis; ejiet prom no Manis, jūs, kas darāt netaisnību” (Mateja 7:23). Kā izvairīties no šī briesmīgā likteņa? Bībele saka: „Pārbaudīsim un izvērtēsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Kunga” (Sūdzības 3:40).

Pārbaudiet sevi reizi mēnesī, reizi nedēļā vai katru dienu – ja nepieciešams – salīdzinot ar Kristus parauga modeli: „Mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labestība, uzticība, lēnprātība, paškontrole” (Galatiešiem 5:22, 23). Vai tu patiesi mīli Dievu? Savu tuvāko? Vai esi laipns un pacietīgs? Vai tev piemīt paškontrole? Es ceru, ka tu godīgi izvērtēsi savu ticību, lai varētu zināt, vai tu patiešām esi ticībā!

Dažreiz es skatos uz šo sarakstu un uztraucos. Kad es pārbaudu ne tikai to, ko es daru, bet arī to, kāpēc es to daru, es pamanīju, ka daru labas lietas savtīgos nolūkos. Man ar nožēlas pilnu sirdi jāsaka: „Kungs, es daru pareizo lietu, bet palīdzi man to darīt arī pareizā iemesla dēļ.” Protams, ja jūs darāt pareizo lietu nepareizā iemesla dēļ, dariet to tik un tā. Kādu dienu, ar Dieva žēlastību, jūsu motīvi tiks mainīti. Bet galu galā mūsu būtības būtība ir jāmaina no egoisma uz nesavtīgumu. Mīlestība un egoisms ir divi lielie karogi, kas plīvo pār atgriezušos un viltus ticīgo nometnēm.

Nepārprotiet: mēs esam glābti tikai Viņa žēlastībā caur ticību. Bet šī glābjošā žēlastība, šī ticība Kristum, radīs pārmaiņas dzīvē. „Tāpēc, ja kāds ir Kristū, tas ir jauns radījums; vecās lietas ir pagājušas; lūk, visas lietas ir kļuvušas jaunas” (2. Korintiešiem 5:17). Lai šī būtu jūsu pieredze šodien!


Meklējat Bībeles pārbaudes sarakstu? Lasiet Galatiešiem 5:19–25.

\n