Mūžīgā dāvana

Likums par dāvinājumiem nepilngadīgajiem (UGMA) un Likums par naudas pārvedumiem nepilngadīgajiem (UTMA) paredz iespēju atvērt aizbildniecības kontus, kurus vecāki un vecvecāki dažkārt izmanto, lai nepilngadīgajiem pārskaitītu finansiālus dāvinājumus, kad tie sasniedz noteiktu vecumu. Tiklīdz konts ir atvērts, visi tajā ieskaitītie līdzekļi kļūst par nepilngadīgā īpašumu — taču tos var izmantot tikai tad, kad viņš vai viņa sasniedz noteikto vecumu, parasti 21 gadu vecumu.

Cilvēki, kas atver šādus kontus, bieži vien vēlāk nožēlo savu lēmumu, jo, izņemot vecuma ierobežojumu, nav nekādu citu nosacījumu un izdevumu ierobežojumu, un daudziem 21 gadus veciem jauniešiem trūkst gudrības un brieduma, lai rīkotos ar ievērojamu bagātības daļu. Tomēr daudzos citos gadījumos šāda veida konti ir izrādījušies par svētību jauniešiem, kuri tos saņem.

Līdzīgi arī Dieva dāvana – mūžīgā dzīvība – pieder mums brīdī, kad mēs pieņemam Kristu. Apustulis Jānis rakstīja: „Dievs mums ir dāvājis mūžīgo dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā. Kam ir Dēls, tam ir dzīvība; kam nav Dieva Dēla, tam nav dzīvības” (1. Jāņa 5:11, 12).

Jānis turpina, sakot, ka viņš to ir rakstījis ticīgajiem, lai tie varētu zināt, ka viņiem „ir mūžīgā dzīvība” (13. pants). Ja tu pieder Kristum, tu esi daļa no Dieva ģimenes, un mūžīgās dzīvības konts ir atvērts tavā vārdā. Tas pieder tev. Taču šīs dāvanas faktiskais īstenojums notiks tikai noteiktā laikā — Jēzus atgriešanās dienā, kad Viņš dos „mūžīgo dzīvību tiem, kas, pacietīgi turpinot darīt labu, meklē slavu, godu un nemirstību” (Romiešiem 2:7).

Piemēro to:

Šodien pateicies Jēzum par Viņa neaptveramo mūžīgās dzīvības dāvanu.

Padziļinies:

Dan. 12:2; 1. Jāņa 2:25; Marka 10:29, 30