Kad ateists nav ateists

Kad ateists nav ateists? Atbilde: Kad viņš sevi dēvē par kristieti.

Jūs esat sajukums? Tas ir saprotams, bet tam ir izskaidrojums. Nesen veikta starptautiska aptauja par ateistiem, agnostiķiem un citiem „neticīgajiem” atklāja, ka sešās valstīs, tostarp ASV, ievērojama daļa cilvēku, kuri saka, ka netic Dievam vai jebkurai citai dievībai, vienlaikus saka, ka identificējas kā kristieši. Zinātnieki no vairākiem četru Lielbritānijas universitāšu departamentiem ir apvienojušies četru gadu ilgā pētījumā„Understanding Unbelief” („Neticības izpratne”), ko finansē Džona Templetona fonds.

Dānijā šis skaitlis sasniedz 28 procentus, bet Brazīlijā – 18 procentus. Tālāk seko Apvienotā Karaliste ar 15 procentiem, kam seko ASV ar 12 procentiem. Aptauju noslēdz Ķīna un Japāna ar attiecīgi 7 un 1 procentu. (Aptauja arī atklāja, ka astoņi procenti japāņu ateistu identificējas kā budisti.)

Viņi tic karmai

Pētījums atklāja arī citus interesantus datus: grupai, kas pēc definīcijas neatzīst ticību pārdabiskajam, liela daļa „neticīgo” kopienu sešās aptaujātajās valstīs atzina, ka tic arī dzīvei pēc nāves, reinkarnācijai vai astroloģijai. No aptaujātajiem agnostiķiem un ateistiem 15–50 procenti atzina, ka tic, ka pasaulē pastāv „labā un ļaunā pamatspēki”, savukārt 10–40 procenti abu grupu respondentu atzina, ka tic karmā – garīgajam cēloņsakarības principam, saskaņā ar kuru„cilvēka darbību kopums šajā un iepriekšējās eksistences stadijās tiek uzskatīts par izšķirošufaktoru viņa liktenim nākotnes eksistencēs”.

„Vispārējās sabiedrības” rādītāji sešās valstīs bija ļoti atšķirīgi: piecu valstu (izņemot Japānu) lielākā daļa apstiprināja ticību dzīvei pēc nāves, bet tikai Ķīna ieņēma pirmo vietu astroloģijas atbalstīšanā. Aptauja atklāja, ka līdzīga tendence vispārējā sabiedrībā bija novērojama arī ticības labajām un ļaunajām spēkiem novērtējumos: Ķīna un Japāna atradās pēdējās vietās, kamēr pārējās valstis izrādīja augstu ticības procentu šajā jautājumā.

Kāds ir izskaidrojums? „Lai gan vārdi „ticība” un „neticība” parasti tiek lietoti saistībā ar Dievu (vai dieviem), pastāv daudzas citas pārdabiskas būtnes un parādības, kuru eksistenci tic ievērojama daļa vispārējās sabiedrības. Loģiski, neticība Dievam nenozīmē neticību šīm citām lietām,” teikts aptaujas ziņojumā.

Izņemot to, ka aptaujā tika salīdzināts to neticīgo īpatsvars, kuri piekrīt konkrētai teorijai, ar vispārējo iedzīvotāju skaitu, tajā netika izdarīti konkrēti secinājumi. Šeit nav sniegts spriedums par to, vai ticība karmā vai astroloģijā padara cilvēku mazāk par ateistu. Tomēr aptauja parāda, ka ir ļoti svarīgi identificēt un izprast neticīgo veidus pasaulē un ka to vispārināšana novedīs pie nepareiziem priekšstatiem un cilvēku neievērošanas: „Kā parādījuši iepriekšējie pētījumi, daudzi cilvēki, kuri de facto ir ateisti vai agnostiķi, neizvēlas identificēt sevi, ne galvenokārt, ne vispār, ar šiem terminiem,” raksta pētījuma autori.

Šķiet arī, ka neticīgie nav tik dogmatiski par savu neticību, kā varētu gaidīt. Saskaņā ar aptauju, „pretēji dažiem populāriem pieņēmumiem, būt ateistam nenozīmē obligāti augstu pārliecības vai drošības līmeni savos uzskatos. Visās sešās valstīs ateisti izrāda kopējo pārliecības līmeni par saviem uzskatiem par Dieva eksistenci vai nu ievērojami zemāku nekā (Brazīlija, Ķīna), vai arī vispārēji salīdzināmu ar (Dānija, Japāna, Lielbritānija, ASV) vispārējās sabiedrības pārliecības līmeni. Piemēram, salīdzinoši augstais pārliecības līmenis, ko izrāda ASV ateisti, gandrīz precīzi atbilst augstajai „reliģiskajai pārliecībai” amerikāņiem kopumā.”

Aizpildot to „Dieva veidototukšumu”

Zināmā mērā nav pārsteidzoši, ka daļa neticīgo identificējas ar konkrētu ticību. Dažkārt reliģisko identitāti piešķir vecāki jau dzimšanas brīdī, un to mainīt ir pārāk apgrūtinoši. (Dažās valstīs atteikšanās no reliģiskās identitātes var būt saistīta ar reālām grūtībām, kā liecina 2015. gadā notikusī ateistu blogera slepkavība Bangladešā.)

Risināt ateisma un agnosticisma izaicinājumu – palīdzēt šiem cilvēkiem aizpildīt šo „Dieva veidoto tukšumu” – varbūt ir nedaudz vieglāk, ja saprotam, ka liela daļa šīs demogrāfiskās grupas patiesībā varbūt tic kaut kam, un tas varētu būt diskusijas sākumpunkts.

Neticīgajiem ir iespējams atrast ticību! Mācītājs Dags Batčelors ir dalījies ar savu stāstu par to, kā, nākot no nekristīgas vides, viņš atrada ticību, dzīvojot alā. Un 2007. gadā Dievs izmantoja šo liecību, lai sasniegtu Santosu, indiešu vīrieti, kurš bija audzis jaukto ticību ģimenē, bet bija ateists.

Viens noderīgs resurss, ko var dalīt, ir mācītāja Daga prezentācija“Vai tu vari pierādīt, ka Dievs pastāv?” Tas ir pamatots, uz Bībeli balstīts apraksts par to, kā dalīties ticībā, un tas var būt arī sākumpunkts, kas neticīgajam varētu būt nepieciešams.

\n