Pāvests izdod rīkojumu par izmaiņām „Tēvreizē“ — kas notiks tālāk?

Kad Francisks tika ievēlēts par Romas katoļu baznīcas pāvestu, jau pati viņa iecelšana solīja pārmaiņas. Galu galā šis Argentīnas izcelsmes vīrs bija pirmais pāvests no Amerikas kontinenta — un pirmais, kurš piederēja pie Jēzus biedrības, plašāk pazīstamas kā jezuīti, — zinātniski orientētas reliģiskās kongregācijas, ko dibināja Ignācijs no Loyolas.

Viņš ir pāvests, kurš tradicionālajā Lielajā ceturtdienā izvēlējās musulmaņu ieslodzītos kājām mazgāšanai un atvēra daļu Vatikāna bēgļu ģimenēm kā dzīvesvietu. Kad viņš teica: „Kas es esmu, lai spriestu” par geju garīdznieku, kuri cenšas dzīvot celibātā, sirsnību, sekoja sašutums.

Tagad bijušais Horhe Mario Bergoljo atkal ir nonācis virsrakstos pēc tam, kad daudzi uzskatīja, ka viņš ir izdevis dekrētu, kas maina pašu Bībeles tekstu. Viņš ir apstiprinājis izmaiņas katoļu baznīcas itāļu valodas liturģijā, konkrēti „Mūsu Tēvs”, kas pazīstams arī kā Kunga lūgšana.

Bībeles grozīšana?

Ir svarīgi atzīmēt, ka, lai gan liturģiskā valoda ir mainīta, pāvests nav devis norādījumus mainīt Bībeles katoļu tulkojumu formulējumus. Daudzi mediju ziņojumi liecināja par šādu virzienu, kas noteikti izraisītu kaislības. Faktiski jau pati ideja par šādu liturģisko izmaiņu iepriekš bija izpelnījusies kritiķu asu kritiku.

Kad 2017. gadā parādījās ziņas par atkārtoto tulkojumu, laikraksts „The New York Times” ziņoja par kāda nozīmīga evaņģēliskā līdera reakciju. „Es biju šokēts un sašutis,” laikrakstam teica Dienvidu baptistu teoloģiskās semināra prezidents R. Alberts Mohlers jaunākais. “Tā ir Tēvreizē. Tā nav un nekad nav bijusi pāvesta lūgšana, un mums Jaunajā Testamentā ir paša Jēzus vārdi. Tieši šos vārdus pāvests ierosina mainīt. Tas ir ne tikai ļoti problemātiski, bet gandrīz vai satriecoši.”

Dr. Meredith Warren, Anglijas Šefīldas Universitātes profesore, kura vada arī Šefīldas Starpdisciplināro Bībeles pētījumu institūtu, teica National Public Radio, ka viņa nepiekrīt jaunajam tulkojumam. Viņa teica: „Evaņģēlijos grieķu valodā ir diezgan skaidrs, ka sākotnējais tulkojums — neieved mūs kārdināšanā — vislabāk atspoguļo šo Bībeles grieķu valodu. Tas ir konjunktīva. Tas tiek lietots otrajā personā, vēršoties tieši pie Dieva. Un tas patiešām saka: „Neievadi mūs kārdinājumā.” „Lūdzu — es ceru, ka Tu mani neievadi kārdinājumā.” Un tieši to saka grieķu valoda.”

Franciska centieni kristiešu vienotības labā

Papildus tam, ka pāvests Francisks apstiprināja izmaiņas itāļu liturģijā, viņš nesen izraisīja ažiotāžu, ierosinot, ka vienotība starp kristiešu baznīcām — konkrēti, Romas katoļu un Austrumu pareizticīgo kopienām — ir izplatītāka, nekā daži domā.

„Kristiešu vienotība jau pastāv,” laikraksts „National Catholic Reporter” citēja Franciska teikto pēc vizītes Rumānijā, kur viņš publiski lūdza kopā ar šīs valsts pareizticīgo patriarhu. „Negaidīsim, kamēr teologi vienosies par Euharistiju.”

Katoļu priesteris un jezuīts Tomass Rīss (Thomas Reese) par Franciska izteikumu rakstīja: „Vai pāvests norāda uz savu gatavību virzīties uz Euharistijas kopīgu svinēšanu bez pilnīgas teoloģiskas vienprātības? Tas būtu saskaņā ar visu pārējo, ko viņš saka. … Šāds skatījums uzskatītu Euharistiju par vienojošu sakramentu, nevis vienotības svinēšanu.”

Dažādu ticību grupu apvienošana ir bijusi galvenais elements Franciska pāvesta amatā kopš viņa ievēlēšanas. Nākamajā dienā pēc stāšanās amatā pāvests kā līdzvērtīgus viesus uzņēma dažādus ticības līderus, tostarp toreizējo Glābšanas armijas ģenerāli. Martā Francisks privātā audiencē uzņēma Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas prezidentu, ko parasti dēvē par mormoņiem.

Lai gan mūsdienu daudzticības pasaulē ir labi uzturēt sirsnīgas attiecības, daudzi agrāko laiku ticīgie uzskatīja, ka pāvesta amats ir viss, tikai ne draugs autentiskajam kristietībai. Bijušais katoļu priesteris Mārtiņš Luters, kura raksti aizsāka protestantu reformāciju, no pāvesta amata pilnīga atbalstītāja kļuva par skarbu kritiķi: Pāvesta amats, viņš rakstīja, „ir cilvēka izdomājums, kas nav pavēlēts, un ir nevajadzīgs un bezjēdzīgs; jo svētā kristiešu [vai katoļu] baznīca var ļoti labi pastāvēt bez šāda vadītāja, un tā noteikti būtu palikusi labāka [tīrāka, un tās attīstība būtu bijusi veiksmīgāka], ja šāds vadītājs nebūtu iecelts sātana.”

Tomēr, kā jau minēts, Francisks ir izstiepis roku „atdalītajiem brāļiem”, pat ierakstot video sveicienu protestantu līderu grupai, kas 2015. gadā tikās ASV. Kad tas notika, mācītājs Dags Batčelors runāja par šādu rīcību pravietisko nozīmi, un šie komentāri ir pārdomu vērti pat tagad.

Tas ir īpaši taisnība, ja ņem vērā, ka Daniel 7 runā par „ceturto zvēru”, kas celsies no pēdējo laiku haosa un kas pārstāvēs garīgo, reliģisko varu globālā mērogā. 25. pantā mēs lasām, ka šī vara ir cilvēks un ka „viņš runās augstprātīgus vārdus pret Augstāko, vajās Augstākā svētos un centīsies mainīt laikus un likumus”.

Daudzi Bībeles pravietojumu pētnieki gadsimtu gaitā — tostarp Mārtiņš Luters, Īzaks Ņūtons un Viljams Millers — ir apstiprinājuši, ka šis „zvērs” ir pāvesta vara. Ja tā, tas nozīmē, ka pāvests Francisks atrodas daudz nozīmīgākā stāvoklī, nekā daži varētu iedomāties.

Lai uzzinātu vairāk par saikni starp pāvesta varu, Bībeles pravietojumiem un Amerikas Savienoto Valstu nākotni, izlasiet mūsu bezmaksas grāmatu „Zvēr, pūķis un sieviete”. Tajā ir atrodamas atziņas, kas balstās tieši uz Bībeli, kas ļaus jums izprast notiekošo kontekstā un sniegs ieskatu tajā, kas notiks turpmākajos gados. Jums ir nepieciešamas šīs zināšanas!

\n