Izmanto dienu: Svētdienas svētīšana — 2. daļa

Autors: mācītājs Dags Batčelors

Pārsteidzošs fakts: Kornellas Universitātes pētījums apstiprina, ka ar darbu saistītais stress var kaitīgi ietekmēt ģimenes. Laulātie pāri ar bērniem, kuriem ir jāstrādā garas stundas, ziņo par viszemāko dzīves kvalitāti starp pāriem. Turklāt, saskaņā ar Amerikas Psiholoģijas asociācijas datiem, 43 procenti no visiem pieaugušajiem cieš no stresa izraisītām veselības problēmām, un vismaz 75 procenti no visiem ārsta apmeklējumiem ir saistīti ar stresa izraisītām saslimšanām. Stresam ir saistība arī ar sešiem galvenajiem nāves cēloņiem Amerikas Savienotajās Valstīs: sirds slimībām, vēzi, plaušu saslimšanām, negadījumiem, cirozi un pašnāvību.

*****

Pirms Mozus vērsās pie faraona, lai lūgtu atbrīvot Izraēlu, viņš tikās ar apspiestajiem ebreju vadītājiem. Šīs tikšanās laikā Mozus iedrošināja tautu veltīt sevi Kungam un teica viņiem, ka Dievs ar varenu roku grasās atbrīvot viņus no verdzības.

Izraēlieši strādāja septiņas dienas nedēļā, lai izpildītu smago darba slodzi, ko viņiem uzlika ēģiptieši. Bet pēc šīs tikšanās viņi acīmredzami nolēma atjaunot savu derību ar Dievu un sāka atkal atpūsties katru septīto dienu. Dusmīgs faraons sacīja Mozum: „Jūs liekat viņiem atpūsties no viņu nastas” (2. Mozus 5:5). Dusmīgais karalis zināja, ka viņam jāveic kaut kas radikāls, lai noturētu vergus savā kontrolē, tāpēc, cenšoties izspiest Dievu no viņu domām, viņš viņus vēl vairāk nogremdēja smagā darbā un palielināja viņu darba slodzi. (Skat. 2. Mozus 5:7, 8.)

Nu, Dievs atkal gatavojas darīt lielas lietas Savai tautai. Drīz viņi tiks atbrīvoti no grēka verdzības un dosies ceļā uz debesu Kānaānu. Un atkal, tā kā Dievs tagad cenšas vērst Savas tautas prātus uz sabata atpūtas nozīmi, sātans cenšas apgrūtināt šo paaudzi ar darbu un stresu.

Lielākā daļa cilvēku pasaulē nesaprot ceturtā baušļa pārkāpšanas briesmīgās sekas. Pat daudzi kristieši uzskata, ka sabats ir vienkārši diena, kurā pavadi divas stundas baznīcā un pēc tam dodies uz futbola spēli, apmeklē tirdzniecības centru vai pļauj zāli. Bet vai šī tendence ir bibliska? Kā kristietim svētīt Dieva sabata dienu?

Šīs sērijas par sabatu pirmajā daļā, kas pieejama šeit, mēs aplūkojām pareizo attieksmi pret šo dārgo atpūtas dienu. Šajā otrajā daļā es vēlētos apsvērt praktiskus veidus, kā svētīt Dieva svēto dienu.

Izvairīšanās no galējībām
Pirms dalīties ar konkrētiem padomiem par to, kā ievērot sabatu, es vēlos izcelt pāris galējības, kas var izkropļot mūsu domāšanu par to, kā godāt šo īpašo dienu.

Kad Jēzus bija uz zemes, farizeji mācīja cilvēkiem ievērot sabatu ārkārtīgi legalistiskā veidā. Viņi aizgāja tik tālu, ka apsūdzēja Jēzu sabata pārkāpšanā! Protams, Jēzus nekad neizdarīja neko, kas pārkāptu sabata bausli, kā tas ir izklāstīts Rakstos.

Kristus patiešām pārkāpa dažas farizeju cilvēku radītās tradīcijas attiecībā uz sabatu. Viņš teica: „Jūs atmetat Dieva bausli un turaties pie cilvēku tradīcijām” (Marka 7:8 NKJV). Tieši pirms tam Jēzus paskaidroja: „Viņi mani pielūdz veltīgi, mācot par doktrīnām cilvēku likumus.” Dieva pielūgsme un sabats ir cieši saistīti. Cilvēku tradīcijas nekad nedrīkst atcelt vai aizēnot Dieva prasības.

Ņemot to vērā, aplūkosim dažas Bībeles vadlīnijas un darbības, lai patiesi svētītu sabata dienu.

Laiks pielūgsmei
Sabats ir diena, kad mums jāsanāk kopā, lai pielūgtu Dievu. Pievērsiet uzmanību tam, kā Kungs runā par sanākšanu kopā, lai pielūgtu Dievu sabatā. „Un notiks tā, ka … no viena sabata līdz otram sabatam visa miesa nāks pielūgt Mani” (Jesajas 66:23 NKJV). Citā vietā Bībele saka: „Sešas dienas darbs tiks darīts, bet septītā diena ir sabats, svēta atpūta, svēta sapulce” (3. Mozus 23:3 NKJV). „Sapulce” ir cilvēku pulcēšanās vai sanāksme.

Rakstos ir daudz piemēru, kas liecina, ka sabats ir diena kopīgai dievkalpošanai. Viens no maniem mīļākajiem piemēriem ir: „Pievērsīsimies cits citam, lai pamudinātu mīlestību un labus darbus, neaizmirstot kopā sanākt, kā daži to dara , bet pamudinot cits citu, un to darot jo vairāk, jo redzat, ka diena tuvojas” (Ebrejiem 10:24, 25 NKJV, mans izcēlums). Mēs sanākam kopā ne tikai, lai pielūgtu Kungu, bet arī, lai pamudinātu cits citu.

Laiks, lai pētītu un klausītos Vārdu
Bībelē mēs varam atrast arī atsauces, kas mudina mūs sabatā koncentrēties uz Rakstiem. Mēs jau esam pieminējuši Jēzus piemēru, kad Viņš devās uz sinagogu, „kā Viņam bija ierasts” (Lūkas 4:16 NKJV). Bet tur ir pievienots arī: „Viņam iedeva pravieša Jesajas grāmatu. Un, kad Viņš atvēra grāmatu, Viņš atrada vietu, kur bija rakstīts…” (17. v.). Sabatā Jēzus lasīja no Bībeles, Vecās Derības Jesajas grāmatas, kad Viņš paziņoja par Savu kalpošanu. Raksti ir svarīga daļa no mūsu dievkalpojuma pieredzes. To var redzēt arī agrīnās baznīcā — „Nākamajā sabatā gandrīz visa pilsēta sapulcējās, lai klausītos Dieva vārdu”(Ap.d. 13:44 NKJV, mans izcēlums).

Laiks lūgšanai
Protams, mums ir labi un pareizi lūgties katru dienu. Bet atkal sabats mums sniedz īpašu laiku, lai nodotos koncentrētai dievkalpošanai, studijām un lūgšanai. Sabats ir „svēts” laiks, jo to ir atvēlējis Dievs. Mums jābūt „svētiem”, jo Viņš mūs ir izvēlējies, lai mēs būtu svēti, un mēs kļūstam svēti, veltot laiku Dieva svētajā sabatā, lai būtu kopā ar Viņu unikālā veidā. Šeit ir aprakstīts, kā daži agrīnās baznīcas locekļi pielūdza sabatā: „Sabatā mēs izgājām ārpus pilsētas pie upes, kur parasti notika lūgšanas, un, apsēdušies, runājām ar sievietēm, kas tur bija sapulcējušās” (Ap.d. 16:13 NKJV).

Laiks attiecībām un atpūtai
Vienkārši runājot, sabats ir diena, lai pavadītu kvalitatīvu laiku ar Dievu. Ja ir diena, kad mums īpaši vajadzētu staigāt cieši kopā ar Dievu, tad tā ir sabats. Tā tika atvēlēta, lai mēs pieaugtu savā pateicībā un mīlestībā pret Kungu. Jūs nevarat patiesi labi pazīt kādu, ja nepavadāt laiku kopā ar šo cilvēku. Tas pats attiecas uz Dievu.

Sabats nodrošina nepārtrauktu laiku kopā ar Dievu. Darba steiga, rēķinu apmaksa, skolas pasākumu apmeklēšana, garāžas tīrīšana un daudzas citas lietas tiek atliktas malā, lai mēs varētu stiprināt savas attiecības ar Viņu. Tā ir diena, kad nav jāuztraucas par dzīves rūpēm – vai tas nav brīnišķīgi? Ja kaut kas stājas starp mums un Jēzu, tad mēs zinām, ka tas, visticamāk, netiek mums palīdzēt pielūgt Dievu sabatā; tā ir darbība, ko labāk neatstāt nepaveiktu.

Laiks ziedošanai
Sabats ir arī diena ziedošanai. Tas ir laiks, kad nest savas dāvanas Kungam. Lai gan mēs varam nest upurus Dievam jebkurā nedēļas dienā, no praktiskā viedokļa ir loģiski nest šādas dāvanas, kad mēs nākam pielūgt Dievu sabatā. Bībele saka: „Dodiet Kungam godu, kas pienākas Viņa vārdam; nesiet upuri un nāciet Viņa priekšā. Ak, pielūdziet Kungu svētuma skaistumā!” (1. Laiku 16:29 NKJV). Ziedošana ir uzticības un pielūgsmes izpausme.

Kad jūs stājaties karaļa priekšā, ir pieņemts nest dāvanu. Tiek uzskatīts par nepieklājīgu pieiet monarham ar tukšām rokām. Jau pati tikšanās ar karali ir liela privilēģija. Kad gudrie vīri devās meklēt Jēzu, viņi nesa dāvanas. Tāpat arī sabats ir diena, kad mēs stājamies Visuma Karaļa priekšā, un mūsu sirdīs vajadzētu būt vēlmei nest upuri.

Sagatavošanās sabatam
Viens no svarīgākajiem sabata baušļa aspektiem ir apkopots vārdā „atceries”. Mums nedrīkst aizmirst par sabatu nedēļas laikā, lai mēs to atcerētos tikai tad, kad piektdienas vakarā saule parādās pie horizonta. Mēs varam sagatavoties, pirms tas notiek! Apskatīsim dažus veidus, kā sagatavoties sabatam.

Kristiešu rakstniece Elēna Vaita iesaka: „Piektdienā lai sabata sagatavošanās būtu pabeigta. … Sabats nav dots, lai labotu drēbes un gatavotu ēdienu, meklētu izklaidi vai nodarbotos ar jebkuru citu pasaulīgu nodarbošanos. Pirms saules rieta lai visi laicīgie darbi tiek atlikti malā un visi laicīgie dokumenti tiek novietoti ārpus redzesloka” (Child Guidance, 528. lpp.).

Uz mana galda mājās man ir visādas lietas, ar kurām es nodarbojos darba nedēļā — rēķini, projekti, oficiāli dokumenti utt. Kad pienāk piektdiena, es tos sakrauju kaudzē un novācu. Jūs zināt, kas notiktu, ja jūs redzētu šos projektus sestdienas rītā — jūs automātiski sāktu par tiem domāt! Tie mazāk traucē, ja ir nosegti vai novākti.

Kā ir ar ēdiena gatavošanu? 2. Mozus grāmatas 16:23–26 runā par to, ka sabata ēdienu jāgatavo iepriekš. Kā mums būtu jāsaprot šis teksts? Pirmkārt, tas nav bauslis, ka sabatā jāēd aukstā pārtika. Princips ir tāds, ka visu, ko varat paveikt iepriekš, dariet savā labā. Tomēr, lai gan jūsu maltītes ir veselīgas un garšīgas, sabats nedrīkst tikt veltīts sarežģītām kulinārijas aktivitātēm. Tas aizsargā svētās atpūtas stundas un kvalitatīvo laiku kopā ar Jēzu.

Diena, lai darītu labu
Mēs varam tik ļoti koncentrēties uz to, ko nedrīkst darīt sabatā, ka aizmirstam par labajām lietām, ko varam darīt. Jēzus reiz runāja ar farizeju grupu, kuri jautāja Kristum, vai sabatā ir atļauts dziedināt. Viņš atbildēja: „Kāds no jums, kam ir viena aita, ja tā sabatā iekrīt bedrē, neaizķers to un neizcels ārā? Cik daudz vērtīgāks tad ir cilvēks nekā aita? Tāpēc sabatā ir atļauts darīt labu” (Mt. 12:11, 12 NKJV).

Aitas arī šodien krīt bedrēs. Sabatā dažkārt rodas neparedzēti apstākļi, kas prasa mūsu uzmanību. Ja sieviete sabatā sāk dzemdēt, vai mums vajadzētu viņai teikt, lai viņa šajā dienā „nedzemdē” un gaida, lai bērns piedzimtu citā dienā? Kad cilvēki sabatā cieš un mūsu spēkos ir viņiem palīdzēt, vai mums nevajadzētu izjust līdzjūtību pret viņiem, pat vairāk nekā pret dzīvnieku, kas iestrēdzis grāvī?

Tomēr dažreiz, cenšoties izskaidrot vai attaisnot savu rīcību sabatā, mēs neuzmanīgi atsaucamies uz savu rīcību kā uz „vērsi grāvī” (sk. Lūkas 14:5). Bībelē ir arī citas atsauces uz ēzeļiem un aitām, kas iekrīt bedrēs. Ko tas nozīmē? Kad sabatā mūsu uzmanību piesaista steidzama vajadzība, mums vajadzētu iesaistīties un palīdzēt kādam izkļūt no grūtībām. Piemēram, vienā sabatā mans dēls Stīvens un es braucām mājās no baznīcas, kad sastapāmies ar bīstamu situāciju. Kāda automašīna bija apstājusies krustojuma vidū, un visi, braucot garām, vienkārši signalizēja viņam. Stīvens un es paskatījāmies viens uz otru, apstājāmies, izlēcām ārā un palīdzējām atstumt automašīnu drošā vietā.

Bet lapu grābšana savā priekšpagalmā vai pat kaimiņa pagalmā nav uzskatāma par negaidītu ārkārtas situāciju. Tas ir iemesls, kāpēc Dievs vēlas, lai mēs visu nedēļu atcerētos sabata svētumu.

Diena, ko nevajag izniekot
Taisnība, sabats ir ideāls laiks fiziskai atpūtai un atjaunošanai, īpaši, ja nedēļas laikā nodarbojaties ar fizisku darbu. Bet daži “atpūtu” uztver pārāk burtiski. Sabata dievkalpojuma izlaišana, jo “izgulamies”, mūs nepievilcina tuvāk Dievam, tāpat tā nav uzskatāma par garīgu atpūtu. Dievs ir aicinājis mūs pie Sava troņa; neaizguliet šo iespēju!

Vēl viens veids, kā samazināt mūsu enerģiju sabatā, ir pārēšanās. Tas faktiski var aptumšot mūsu prātus un nogurdināt mūsu ķermeņus, atturot mūs no labākām lietām. Sabata maltītes vajadzētu padarīt neaizmirstamas un pat iekļaut kādu vienkāršu kārumu, bet tas nenozīmē, ka mums ir vajadzīgi 20 dažādi ēdieni, no kuriem izvēlēties. Bieži vien mēs sabatā ēdam pārāk daudz, īpaši kopīgos mielastos, un pēc tam gribam atrast tuvāko šūpuļtīklu un stundām ilgi krākt. Neiekristu šajā tīklā!

Mērķis ir Jēzus
Sabats ir svētīts laiks, kas mums dāvināts kā dāvana. Mums tas ir nepieciešams, lai mēs varētu atpūsties no ikdienas darba un koncentrēties uz Kungu. Tas ir unikāls laiks dievkalpošanai, Bībeles studijām, lūgšanām un sadraudzībai ar citiem kristiešiem. Tas ir arī diena, lai dziedinātu un uzmundrinātu citus, īpaši tos, kuri cieš. Sabats ir diena, lai apmeklētu slimus un tos, kas atrodas cietumā. Tā ir diena, lai atmetu savas aizņemtās darba kārtības un domātu par citiem.

Pats galvenais, tā ir diena, kad atmetam traucēkļus, lai varētu sēdēt pie Jēzus kājām. Tā nav diena, kas pilna ar noteikumiem, kuri to padara par nastu. Sabatam ir jābūt priekam, jo tas mūs tuvinā tam, ko mīlam – Jēzum Kristum.

Varbūt jūs neesat daudz laika veltījuši domām par praktiskiem veidiem, kā svētīt Dieva sabatu. Es gribētu jūs iedrošināt uzņemties šo saistību tieši tagad. Sakiet: „Kungs, palīdzi man svētīt Tavu dienu.” Es ticu, ka, ja jūs izvēlaties svētīt sabatu un savā dzīvē Dievu likt pirmajā vietā, Viņš jūs padarīs svētus, tāpat kā Viņš ir padarījis svētu sabata dienu.

\n