Savas vietas atrašana Kristus miesā

Čaks Holtrijs, AFCOE direktors

Pārsteidzošs fakts: viena no visintriģējošākajām simbiotiskajām attiecībām dabā irtā, kas pastāv starp jukas tauriņu un jukas augu. Katrai jukas augu sugai ir atbilstoša jukas kodes suga, kas ir šīs konkrētās sugas apputeksnētājs. Bez jukas kodēm jukas augs neražotu sēklas. Un bez jukas auga jukas kodes kāpuriem nebūtu jukas sēklu, ko ēst — to vienīgā barība.

Jukas tauriņa un jukas auga savstarpējā atkarība nozīmē abu izdzīvošanu. Jukas tauriņi izlido no saviem zemes kokoniem tieši tad, kad jukas augs zied. Ja kāda iemesla dēļ, piemēram, laika apstākļu dēļ, jukas augs nezied, vienmēr ir jukas tauriņu kūniņas, kas paliek miega stāvoklī līdz nākamajai pavasarim, kad jukas augs zied.

Vai tas ir nejaušs sakars? Nē, vispār ne. Visā dabā mēs novērojam savstarpēji atkarīgas attiecības, kas nevarētu rasties nejauši vai dabiskās atlases rezultātā, bet tikai Radītāja rokās. Viens Bībeles komentētājs to izteica šādi:

“Nav neviena putna, kas šķērso gaisu, neviena dzīvnieka, kas pārvietojas pa zemi, kas nekalpotu kādam citam dzīvības veidam. Nav neviena meža lapa vai pazemīga zāles stiebriņa, kam nebūtu sava kalpošana. Katrs koks, krūms un lapa izplata to dzīvības elementu, bez kura ne cilvēks, ne dzīvnieks nevarētu dzīvot; un cilvēks un dzīvnieks, savukārt, kalpo koka, krūma un lapas dzīvībai. Ziedi izplata smaržu un atklāj savu skaistumu, svētīdami pasauli. Saule izliej savu gaismu, lai iepriecinātu tūkstošiem pasaules. Okeāns, kas pats par sevi ir visu mūsu avotu un strūklaku avots, uzņem straumes no katras zemes, bet ņem, lai dotu” (The Desire of Ages, 20. lpp.).

Mati un nieres

Tāpat kā dabā, tā ir arī cilvēka organismā.

Mūsu ķermeņa daļas ir savstarpēji atkarīgas. Sirdij vajadzīgas plaušas, plaušām vajadzīga traheja, un trahejai vajadzīga mute un deguns. Kuņģis nevarētu darboties bez rīkles, aknām, nierēm, zarnām un resnās zarnas. Lai gan varētu minēt vēl daudzus citus piemērus, būtība ir tāda, ka katra ķermeņa daļa ir atkarīga no citas ķermeņa daļas, lai varētu pareizi funkcionēt.

Apustulis Pāvils teica: „Dievs ir novietojis locekļus, katru no tiem, ķermenī tā, kā Viņam patika. Un ja tie visi būtu viens loceklis, kur tad būtu ķermenis? Bet tagad patiešām ir daudz locekļu, tomēr viens ķermenis. Un acs nevar teikt rokai: ‘Man tevis nav vajadzības’; nedz arī galva kājām: ‘Man tevis nav vajadzības’ ” (1. Korintiešiem 12:18–21). Vienkārši runājot, Dievs izmantoja daudzas ķermeņa daļas, lai radītu vienu ķermeni. Viena ķermeņa daļa nekad nebūtu pietiekama. Katra ķermeņa daļa, neatkarīgi no tā, cik vienkārša vai sarežģīta tā ir, ir nepieciešama, lai veidotu ķermeni.

Un tāpat kā cilvēka ķermenī, tāpat ir arī baznīcā. Tajā pašā vēstulē korintiešiem Pāvils salīdzināja baznīcu ar ķermeni. (Skat. 1. Korintiešiem 12:12, 13.) Visi locekļi ir daļa no viena ķermeņa. Ir tikai loģiski, ka mēs neesam visi pirksti vai kājas vai plaušas. Dieva baznīcas dažādie locekļi veido dažādas Kristus ķermeņa daļas.

Vai esat pamanījuši lielas personības atšķirības savā baznīcā? Vai tas jūs ir traucējis? Kāpēc Dievs nepadarīja visus vienādus? Mēs neesam visi vienādi tā paša iemesla dēļ, kāpēc mūsu fiziskie ķermeņi nav visi veidoti no pirkstiem. Vai varat iedomāties skeletu, kas sastāv tikai no pirkstu kauliem? Ja pirkstu kauli veidotu mūsu kājas, tās ātri salūztu, nesot ķermeņa svaru, neatkarīgi no tā, vai mēs stāvam, ejam vai stumjam.

Mūsu Radītājs ir veidojis ķermeni tā, ka katra daļa ir ideāli piemērota savam paredzētajam darbam. Tā nespēj tik labi darboties — vai vispār darboties — citā lomā, bet darbojas perfekti tajā lomā, kurai tā ir paredzēta. “Tāpat kā mums ir daudz locekļu vienā ķermenī, bet ne visiem locekļiem ir viena un tā pati funkcija, tā arī mēs, būdami daudzi, esam viens ķermenis Kristū un katrs atsevišķi viens otra loceklis … [ar] dāvanām, kas atšķiras atbilstoši mums dāvinātajai žēlastībai” (Romiešiem 12:4–6). Dažādas dāvanas Dieva tautā nozīmē dažādas lomas baznīcā katram loceklim. Ne visi locekļi pilda vienu un to pašu lomu. Dievs nekad nav paredzējis, ka mēs būtu viens otra spoguļroboti. Viņš radīja cilvēci ar to milzīgo daudzveidību, ko redzam ap mums.

Jūs varētu teikt: „Es redzu daudzveidību Kristus miesā. Bet vai nav iespējams, ka šī daudzveidība ir pārāk liela?” Mēs visi varam iedomāties kādu cilvēku savā draudzē, kurš saka vai dara lietas, ko mēs nekad neteiktu vai nedarītu. Un mēs visi varam iedomāties baznīcas vadītājus, kurus tāpēc mīl vai ienīst. Tomēr, atskatoties uz šiem mūsu vadītājiem, mēs saprotam, ka daudzi no viņiem ir paveikuši Dieva doto uzdevumu, ko kāds ar atšķirīgu personību nekad nebūtu paveicis. Tikai tāpēc, ka mēs neesam pilnīgi saderīgi ar kāda cita personību, nenozīmē, ka Dievs viņu neizmanto.

Paskatīsimies uz to šādi: mati uz mūsu galvas ir daudz redzamāki nekā mūsu nieres, tomēr mūsu nieres ir daudz svarīgākas, lai saglabātu ķermeņa veselību. Atkritumu izvadīšana nav kaut kas, ko mēs parasti novērtējam; tomēr mēs nevaram dzīvot bez mūsu nierēm. Tās varbūt nesmaržo lieliski — jo tās pastāvīgi nodarbojas ar atkritumiem — bet mums ir vajadzīgas mūsu nieres. Līdzīgi ir ar Kristus ķermeni. Pāvils bija diezgan skaidrs, kad rakstīja: „Acis nevar teikt rokai: ‘Man tevis nav vajadzības’; tāpat arī galva nevar teikt kājām: ‘Man tevis nav vajadzības.’ Nē, drīzāk tie ķermeņa locekļi, kas šķiet vājāki, ir nepieciešami” (1. Korintiešiem 12:21, 22).

Vēl viens punkts, ko Pāvils izcēla savā vēstulē korintiešiem, ir tas, ka nevienam nevajadzētu justies, ka viņa līdzdalība Dieva darbā ir bezvērtīga, neatkarīgi no tā, kā pārējā sabiedrība uztver šāda veida darbu.

Apsveriet fitoplanktonu. Šos sīkos mikroorganismus nevar saskatīt ar neapbruņotu aci, tomēr tie ir galvenais zooplanktona barības avots. Zooplanktons, mazas jūras radības, piemēram, krils, ir barība zivīm, putniem, roņiem un pat vaļiem. Ja nebūtu fitoplanktona, nebūtu arī zooplanktona, un bez zooplanktona mūsu okeānos gandrīz nebūtu dzīvības. Un no savas pazemīgās vietas okeāna barības ķēdes apakšā fitoplanktons nodrošina 50 līdz 85 procentus skābekļa, ko elpojam mēs ar jums.

Tāpat kā fitoplanktons bieži netiek atzīts par savu svarīgo lomu, arī daudzi kristieši bieži tiek ignorēti kā nenozīmīgi baznīcas misijai. Tomēr kādu dienu mēs redzēsim, ka daudzas no šķietami nenozīmīgajām kalpošanas lomām mūsu baznīcā bija visvairāk godātas debesu galmā.

Tu esi vajadzīgs!

Ir pienācis laiks Dieva baznīcai rīkoties kā vienam ķermenim. Ir pienācis laiks kristiešiem atzīt savu vietu šajā ķermenī un godāt savu brāļu un māsu vietu tajā. “Ja kristieši rīkotos saskaņoti, virzoties uz priekšu kā viens, vienas Spēka vadībā, lai sasniegtu vienu mērķi, viņi pārveidotu pasauli” (Liecības baznīcai, 9. sēj., 221. lpp.).

Ir pienācis laiks arī mums atzīt Svētā Gara kalpošanu mehāniķa un mācītāja, ārsta un sētnieka, skolotāja un tehniķa dzīvē. Vai varbūt Dievs atkal gaida, lai Viņa tauta būtu „vienprātīgi vienā vietā”? (Ap.d. 2:1).

Ko tas nozīmē tev? Kur tu iederies šajā Kristus miesā?

Tas nozīmē, ka tev ir svarīgs kalpošanas darbs! Tāpat kā katra ķermeņa daļa ir paredzēta, lai pildītu savu funkciju, katram loceklim ir dāvanas, lai pildītu savu kalpošanas darbu. Būt par ķermeņa daļu nozīmē, ka tev ir kādas dāvanas. Tāpat kā jukas augam ir vajadzīgs jukas koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koksnes koks Tā nepieder tavam mācītājam, taviem vecākiem vai draugiem; tā pieder tev. „Katram ir sava vieta debesu mūžīgajā plānā. Katram ir jāstrādā sadarbībā ar Kristu dvēseļu pestīšanai. Tāpat kā mums ir sagatavota vieta debesu mājokļos, tāpat ir arī īpaša vieta uz zemes, kur mums jāstrādā Dievam” (Kristus līdzības, 326. lpp.).

Lai mēs piecelamies un apdzīvojam to “īpašo vietu”, kas mums ir paredzēta. Lai mēs apzināmies kalpošanu, ko Dievs ir uzticējis mūsu rokās!

\n