Tā kā noziedzība un vardarbība pārņem mūsu pilsētas un mājas, vai nav loģiski, ka, lai nodrošinātu mieru un drošību, mums visiem vajadzētu ievērot valsts likumus? Nu, pirms vairākiem gadsimtiem Dievs uzrakstīja savu likumu akmenī, un Bībelē ir teikts, ka mums tas ir jāievēro arī šodien. Jebkuras Dieva likuma daļas pārkāpšana vienmēr rada negatīvas sekas. Taču vissvarīgākais ir tas, ka visu Dieva likumu ievērošana nodrošina mūsu mieru un drošību. Tā kā uz spēles ir likts tik daudz, vai nav vērts veltīt dažas minūtes, lai nopietni pārdomātu, kāda vieta Dieva desmit baušļiem ir jūsu dzīvē?

1. Vai tiešām Dievs pats uzrakstīja desmit baušļus?

Viņš deva Mozum divas liecības plāksnes, akmens plāksnes, rakstītas ar Dieva pirkstu. Šīs plāksnes bija Dieva darbs, un uz tām bija iegravēts Dieva raksts (2. Mozus 31:18; 32:16).

Atbilde: Jā! Debesu Dievs ar savu pirkstu uzrakstīja desmit baušļus uz akmens plāksnēm.

2. Kāda ir Dieva definīcija grēkam?

Grēks ir bezdievība (1.Jņ.ev.3:4).

Atbilde: Grēks ir Dieva desmit baušļu likuma pārkāpšana. Dieva bauslība ir pilnīga (Psalmi 19:7), un tās principi aptver visus iespējamos grēkus. Šie baušļi aptver visu [visu cilvēka pienākumu] (Salamans Mācītājs 12:13). Nekas nav izlaists.

3. Kāpēc Dievs mums deva desmit baušļus?

Laimīgs ir tas, kas ievēro likumu (Salamana pamācības 29:18).

Turiet manus baušļus, jo tie jums dos ilgu mūžu, ilgu dzīvi un mieru (Salamana pamācības 3:1, 2).

Atbildes:

Atbilde A:
Kā ceļvedis laimīgai, pārpilnai dzīvei.

Dievs mūs ir radījis, lai piedzīvotu laimi, mieru, ilgu mūžu, apmierinātību, sasniegumus un visas citas lielās svētības, pēc kurām ilgojas mūsu sirdis. Dieva likums ir ceļvedis, kas norāda pareizos ceļus, pa kuriem iet, lai atrastu šo patieso, augstāko laimi. No bauslības ir grēka atziņa (Rom.3:20). Es nebūtu iepazinis grēku, ja ne caur bauslību. Jo es nebūtu iepazinis alkatību, ja likums nebūtu teicis: “Tev nebūs alkatība!” (Rom.7:7).

“No bauslības ir grēka atziņa.” Vēstulē romiešiem 3:20. “Es grēku nebiju iepazinis, ja ne bauslība, jo es nebiju iepazinis kārību, ja bauslība nebūtu sacījusi: “Tev nebūs iekārot.””” Rom.7:7.

Atbilde B:
B: Lai parādītu mums atšķirību starp labo un ļauno. Dieva likums ir kā spogulis (Jēkaba 1:23-25). Tas norāda uz nepareizu rīcību mūsu dzīvē, līdzīgi kā spogulis norāda uz netīrumiem uz mūsu sejas. Vienīgais iespējamais veids, kā mēs varam zināt, ka grēkojam, ir rūpīgi pārbaudīt savu dzīvi Dieva likuma spogulī. Miers sajauktajā pasaulē ir atrodams Dieva desmit baušļos. Tie mums norāda, kur ir jānovelk robeža!

Tas Kungs ir pavēlējis mums ievērot visus šos baušļus [baušļus] mūsu labā vienmēr (5. Mozus 6:24).
Turiet mani, un es būšu drošs, un es pastāvīgi ievērošu Tavus likumus. Tu noraidi visus tos, kas novirzās no Taviem baušļiem (Psalmi 119:117, 118).

Atbilde C:
Lai pasargātu mūs no briesmām un traģēdijām. Dieva likums ir kā spēcīgs būris zooloģiskajā dārzā, kas pasargā mūs no mežonīgiem, postošiem dzīvniekiem. Tas pasargā mūs no meliem, slepkavībām, elkdievības, elkdievības, zādzībām un daudziem citiem ļaunumiem, kas iznīcina dzīvi, mieru un laimi. Visi labi likumi aizsargā, un Dieva likums nav izņēmums.

No tā mēs pazīstam, ka pazīstam Viņu, ja ievērojam Viņa baušļus (1.Jņ.ev.2:3).

Atbilde D:
Tas palīdz mums iepazīt Dievu.

Īpaša piezīme: Dieva likumos ietvertie mūžīgie principi ir dziļi ierakstīti katra cilvēka būtībā, un tos ir radījis Dievs, kas mūs ir radījis. Raksts var būt blāvs un izplūdis, bet tas joprojām tur ir. Mēs esam radīti, lai dzīvotu saskaņā ar tiem. Ja mēs tos ignorējam, rezultāts vienmēr ir spriedze, nemiers un traģēdija, tāpat kā drošas braukšanas noteikumu ignorēšana var novest pie nopietnām traumām vai nāves.

4. Kāpēc Dieva likums jums personīgi ir ārkārtīgi svarīgs?

Runājiet un tā rīkojieties kā tie, kurus tiesās brīvības likums (Jēkaba 2:12).

Atbilde: Jo desmit baušļu likums ir standarts, pēc kura Dievs pārbauda cilvēkus Debesu tiesā.

5. Vai Dieva likums (desmit baušļi) var tikt jebkad mainīts vai atcelts?

Vieglāk, lai pāriet debesis un zeme, nekā lai viena bauslības daļiņa neizdotos (Lk.ev.16:17).
Savu derību Es nesalauzīšu un nemainīšu vārdu, kas izgājis no Manām lūpām (Psalmi 89:34).
Visi Viņa priekšraksti [baušļi] ir droši. Tie ir stabili mūžīgi un mūžīgi (Psalmi 111:7, 8).

Atbilde: Bībele skaidri saka, ka Dieva likumu nevar mainīt. Bauslība ir atklāti Dieva svētā rakstura principi, un tā ir Viņa valstības pamats. Tie būs spēkā tik ilgi, kamēr vien Dievs pastāvēs.

Šī tabula parāda, ka Dievam un Viņa likumam ir tieši tādas pašas īpašības, atklājot, ka desmit baušļu likums patiesībā ir Dieva raksturs rakstītā formā, kas uzrakstīts, lai mēs varētu labāk izprast Dievu. Dieva bauslību nav iespējams mainīt ne vairāk, kā izvilkt Dievu no debesīm un izmainīt Viņu. Jēzus mums parādīja, kāds izskatās bauslība, kas ir svētas dzīves paraugs, kad tā izpaužas cilvēka formā. Dieva raksturs nevar mainīties, tādēļ arī Viņa likums nevar mainīties.

	DIEVS IR	LIKUMS IR
Labi	Lūkas ev. 18:19	1.Tim.1:8
Svētais	Jesajas 5:16	Romiešiem 7:12
Perfect	Mt.ev.5:48	Psalmi 19:7
Pure	1 Jāņa 3:2,3	Psalmi 19:8
Tikai	5. Mozus 32:4	Romiešiem 7:12
True	Jāņa ev. 3:33	Psalmi 19:9
Garīgais	1.Korintiešiem 10:4	Romiešiem 7:14
Taisnīgums	Jeremijas 23:6	Psalmi 119:172
Uzticīgs	1.Korintiešiem 1:9	Psalmi 119:86
Mīlestība	1 Jāņa 4:8	Romiešiem 13:10
Nemainīgs	Jēkaba 1:17	Mateja 5:18
Mūžīgs	1. Mozus 21:33	Psalmi 111:7,8

6. Vai Jēzus atcēla Dieva likumu, kamēr Viņš bija šeit, uz zemes?

Nedomājiet, ka Es esmu nācis, lai iznīcinātu Bauslību. Es neesmu nācis iznīcināt, bet gan piepildīt. Kamēr debesis un zeme nepazudīs, tikmēr no bauslības nepazudīs ne viena vienība, ne viena vienība, kamēr viss nebūs piepildīts (Mt.ev.5:17, 18).

Atbilde: Nē, protams! Jēzus īpaši apgalvoja, ka Viņš nav nācis, lai iznīcinātu likumu, bet gan lai to piepildītu (vai ievērotu). Tā vietā, lai likvidētu bauslību, Jēzus to paaugstināja (Jesajas 42:21) kā perfektu svētas dzīves vadlīniju. Piemēram, Jēzus norādīja, ka Tev nebūs slepkavot nosoda dusmas bez iemesla (Mt.5:21, 22) un naidu (1.Jņ.3:15), un ka iekāre ir laulības pārkāpšanas forma (Mt.5:27, 28). Viņš teica: “Ja jūs Mani mīlat, turiet Manus baušļus” (Jņ.ev.14:15).

7. Vai cilvēki, kuri apzināti turpina pārkāpt Dieva baušļus, tiks glābti?

Grēka alga ir nāve (Rom.6:23).

Viņš iznīcinās grēciniekus (Jesajas 13:9).

Kas ievēro visu bauslību, bet paklūp vienā punktā, tas ir vainīgs visā (Jēkaba 2:10).

Atbilde: Desmit baušļu likums vada mūs svētā dzīvē. Ja mēs ignorējam kaut vienu no baušļiem, mēs atstājam novārtā būtisku dievišķā plāna daļu. Ja tiek pārrauts tikai viens ķēdes posms, tiek atcelts viss tās mērķis. Bībele saka, ka tad, kad mēs apzināti pārkāpjam kādu Dieva pavēli, mēs grēkojam (Jēk.4:17), jo esam atteikušies no Viņa gribas attiecībā uz mums. Tikai tie, kas pilda Viņa gribu, var ieiet debesu valstībā. Protams, Dievs piedos ikvienam, kurš patiesi nožēlo grēkus un pieņem Kristus spēku viņu mainīt.

8. Vai kāds var tikt glābts, ievērojot bauslību?

Ar bauslības darbiem neviena miesa netiks attaisnota Viņa priekšā (Rom.3:20).
Jūs esat pestīti žēlastībā ticībā, un tas nav no jums pašiem, tā ir Dieva dāvana, nevis no darbiem, lai neviens nevarētu lepoties (Efeziešiem 2:8, 9).

Atbilde: Nē! Atbilde ir pārāk vienkārša, lai to nepamanītu. Neviens nevar tikt glābts, ievērojot bauslību. Glābšana nāk tikai caur žēlastību, kā Jēzus Kristus dāvana par brīvu, un mēs saņemam šo dāvanu ticībā, nevis ar saviem darbiem. Bauslība kalpo kā spogulis, kas norāda uz grēku mūsu dzīvē. Tāpat kā spogulis var parādīt netīrumus uz jūsu sejas, bet nevar notīrīt jūsu seju, tā arī attīrīšana un piedošana no šī grēka nāk tikai caur Kristu.

9. Kāpēc tad bauslība ir būtiska kristieša rakstura pilnveidošanai?

Dievu bīsties un Viņa baušļus pildi, jo tas ir cilvēka viss [viss pienākums] (Salamana pamācība 12:13).
No bauslības ir grēka atziņa (Rom.3:20).

Atbilde: Atbilde: Tāpēc, ka Dieva likumā ir ietverts pilns kristīgās dzīves modelis jeb viss pienākums. Līdzīgi kā sešgadīgs bērns, kurš pats izgatavoja lineālu, izmērīja sevi un pateica mātei, ka ir 12 pēdu garš, arī mūsu pašu mērauklu standarti nekad nav droši. Mēs nevaram zināt, vai esam grēcinieki, ja vien rūpīgi neieskatāmies perfektajā Dieva bauslības standartā. Daudzi domā, ka labo darbu darīšana garantē viņu pestīšanu, pat ja viņi ignorē bauslības ievērošanu (Mt.7:21-23). Tādējādi viņi domā, ka ir taisni un glābti, lai gan patiesībā ir grēcīgi un pazuduši. Pēc tā mēs zinām, ka pazīstam Viņu, ja mēs ievērojam Viņa baušļus.
(1.Jņ.2:3).

10. Kas ļauj patiesi atgrieztam kristietim sekot Dieva likuma paraugam?

Es ieliku Savus likumus viņu prātā un ierakstīšu tos viņu sirdīs (Ebr.8:10).

Es visu varu darīt caur Kristu (Fil.4:13).

Dievs to darīja, sūtīdams Savu Dēlu, lai bauslības taisnības prasība tiktu piepildīta mūsos (Rom.8:3, 4).

Atbilde: Kristus ne tikai apžēlo grēciniekus, kas nožēlo grēkus, bet arī atjauno viņos Dieva tēlu. Ar Savas klātbūtnes spēku Viņš ieved viņos harmoniju ar Viņa likumu. Tev nebūs Kungs kļūst par pozitīvu apsolījumu, ka kristietis nelaupīs, nemelos, nenogalinās utt. tāpēc, ka Jēzus dzīvo mūsos un kontrolē. Dievs nemainīs Savu morālo likumu, bet caur Jēzu Viņš ir sagatavojis noteikumu, lai mainītu grēcinieku, lai mēs varētu mēroties ar šo likumu.

11. Bet vai kristietis, kuram ir ticība un kurš dzīvo saskaņā ar žēlastību, nav atbrīvots no bauslības ievērošanas?

Grēkam [Dieva bauslības pārkāpšanai1 Jāņa ev.3:4] nebūs pār jums varas, jo jūs neesat zem bauslības, bet zem žēlastības. Kas tad? Vai mums grēkot [lauzt likumu], jo mēs neesam zem likuma, bet zem žēlastības? Protams, ka nē! (Rom.6:14, 15).
Vai tad mēs caur ticību likumu padarām spēkā neesošu? Protams, ka nē! Gluži otrādi, mēs nostiprinām bauslību (Rom.3:31).

Atbilde: Nē! Svētie Raksti māca gluži pretējo. Žēlastība ir kā gubernatora apžēlošana cietumniekam. Tā viņam piedod, bet nedod brīvību pārkāpt vēl kādu likumu. Cilvēks, kuram ir piedots un kurš dzīvo žēlastībā, patiesībā vēlēsies ievērot Dieva likumu, pateicībā par glābšanu. Cilvēks, kurš atsakās ievērot Dieva bauslību, sakot, ka viņš dzīvo žēlastībā, ļoti maldās.

12. Vai desmit Dieva baušļi ir apstiprināti arī Jaunajā Derībā?

Atbilde: Atbilde: Jā, un ļoti skaidri. Ļoti uzmanīgi aplūkojiet turpmāk minēto.

Dieva likums Jaunajā Derībā.

1. “Tev būs pielūgt Kungu, savu Dievu, un Viņam vien kalpot.” (Mt.ev.4:10).

2. “Bērniņi, sargieties no elkiem!” (1.Jņ.5:21). 3. “Tā kā mēs esam Dieva pēcnācēji, mums nevajadzētu domāt, ka dievišķā daba ir kā zelts, sudrabs vai akmens, kas ir kaut kas, ko veidojusi māksla un cilvēka izdomājums” (Ap.d.17:29).

3. “Lai Dieva vārds un Viņa mācība netiktu zaimota” (1. Tim. 6:1).

4. “Par septīto dienu Viņš kādā vietā ir runājis šādi: “Un septītajā dienā Dievs atpūtās no visiem Saviem darbiem. Tāpēc Dieva tautai paliek atpūta [“sabata ievērošana”, margināle]. Jo, kas ir iegājis Viņa atpūtā, tas arī pats ir pārstājis no saviem darbiem, tāpat kā Dievs no saviem darbiem” (Ebr.4:4, 9, 10).

5. “Cieni savu tēvu un savu māti” (Mt.ev.19:19).

6. “Tev nebūs slepkavot” (Rom.13:9).

7. “Tev nebūs laulību pārkāpt” (Mt.ev.19:18).

8. “Tev nebūs zagt” (Rom.13:9).

9. “Tev nebūs liecināt nepatiesu liecību” (Rom.13:9).

10. “Tev nebūs iekārot” (Rom.7:7).

Dieva likums Vecajā Derībā.
1. “Tev nebūs citu dievu Manis priekšā” (2. Mozus 20:3).

2. “Tev nebūs darināt sev nekādu tēlu, kas līdzīgs tam, kas ir debesīs augšā vai kas ir zem zemes apakšā, vai kas ir ūdenī zem zemes; tev nebūs tiem klanīties un tiem kalpot. Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu greizsirdīgs Dievs, kas tēvu netaisnību uzliek bērniem līdz trešai un ceturtai paaudzei tiem, kas Mani ienīst, bet tūkstošiem rādu žēlastību tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus” (2. Mozus 20:4-6).

3. “Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, vārdu lietot veltīgi, jo Tas Kungs neturēs par nevainīgu to, kas Viņa vārdu lieto veltīgi.” (2. Mozus 20:7).

4. “Atcerieties sabata dienu, lai to svētītu. Sešas dienas tev jāstrādā un jādara visi tavi darbi, bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam. Tajā tev nebūs darīt nekādu darbu – ne tev, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavai kalponei, ne tavam lopam, ne tavam lopam, ne tavam svešiniekam, kas ir pie taviem vārtiem. Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tajās ir, un septītajā dienā atpūtās. Tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu un svētīja to.” (2. Mozus 20:8-11).

5. “Cieni savu tēvu un savu māti, lai tavas dienas būtu garas zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.” (2. Mozus 20:12).

6. “Tev nebūs slepkavot” (2. Mozus 20:13).

7. “Tev nebūs pārkāpt laulību” (2. Mozus 20:14).

8. “Tev nebūs zagt” (2. Mozus 20:15).

9. “Tev nebūs nepatiesi liecināt pret savu tuvāko” (2. Mozus 20:16).

10. “Tev nebūs iekārot sava tuvākā māju; tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, ne viņa kalpu, ne viņa kalponi, ne viņa kalponi, ne viņa vērsi, ne viņa ēzeli, ne jebko, kas ir tava tuvākā” (2. Mozus 20:17).

13. Vai Dieva likums un Mozus likums ir vienādi?

Atbilde: Nē, tie nav vienādi. Izpētiet šādus pretstatus:

Mozus likums ietvēra Vecās Derības pagaidu, ceremoniālo likumu. Tas regulēja priesterību, upurus, rituālus, gaļas un dzēriena upurus utt., un tas viss bija krusta priekšvēstnesis. Šī bauslība tika pievienota, līdz nāks Sēkla, un šī Sēkla bija Kristus (Gal.3:16, 19). Mozus likuma rituāli un ceremonijas norādīja uz Kristus upuri. Kad Viņš nomira, šis likums beidzās, bet desmit baušļi (Dieva likums) paliek spēkā mūžīgi un mūžīgi (Ps.111:8). Tas, ka pastāv divi likumi, ir skaidri norādīts Daniēla 9:10, 11.

Ņemiet vērā: Dieva likums ir pastāvējis vismaz tik ilgi, cik ilgi ir pastāvējis grēks. Bībele saka: “Kur nav likuma, tur nav pārkāpuma [grēka]” (Rom.4:15). Tātad Dieva desmit baušļu likums pastāvēja jau no paša sākuma. Cilvēki šo likumu pārkāpa (grēkoja1 Jņ.ev.3:4). Grēka (jeb Dieva bauslības pārkāpšanas) dēļ Mozus bauslība tika dota (jeb pievienota Gal.3:16, 19), līdz nāca Kristus un nomira. Šeit ir runa par diviem atsevišķiem likumiem: Dieva likums un Mozus likums.

MOSESA LIKUMS	DIEVA LIKUMS
“Mozus bauslība” (Lk.ev.2:22).	“Tā Kunga likums” (Jes.5:24).
Tā ir “bauslība, kas ietverta likumos” (Efeziešiem 2:15).	Saukts par “karalisko likumu” (Jēk.2:8).
Mozus to ierakstīja grāmatā (2. Laiku 35:12).	Dieva rakstīts uz akmens (2. Mozus 31:18 32:16).
Ielietoti šķirsta sānos (5. Mozus 31:26).	Ievietots šķirstā (2. Mozus 40:20).
Beidzās pie krusta (Efeziešiem 2:15).	Pastāvēs mūžīgi (Lk.ev.16:17).
Pievienots grēka dēļ (Gal.3:19).	norāda uz grēku (Rom.7:7 3:20).
Pretēji mums, pret mums (Kol.2:14).	Nav apgrūtinoši (1.Jāņa 5:3).
nevienu netiesā (Kol.2:14-16).	Tiesā visus cilvēkus (Jēkaba 2:10-12).
miesīgi (Ebr.7:16).	Garīgi (Rom.7:14).
Neko nav padarījis nevainojamu (Ebr.7:19).	Perfekts (Psalmi 19:7).

14. Kā velns izturas pret cilvēkiem, kas savu dzīvi veido pēc Dieva desmit baušļiem?

Pūķis [velns] sadusmojās uz sievieti [patieso baznīcu], un viņš aizgāja.
karot ar pārējiem tās pēcnācējiem, kas tur Dieva baušļus (Atkl.gr.12:17).
Šeit ir svēto pacietība; šeit ir tie, kas tur Dieva baušļus (Atkl.14:12).

Atbilde: Sātans ienīst tos, kas aizstāv Dieva likumu, jo likums ir pareizas dzīves paraugs, tāpēc nav pārsteidzoši, ka velns nikni pretojas visiem, kas aizstāv Dieva likumu. Savā karā pret Dieva svēto standartu viņš iet tik tālu, ka izmanto reliģiskos vadītājus, lai noliegtu desmit baušļus, tajā pašā laikā atbalstot cilvēku tradīcijas. Nav brīnums, ka Jēzus sacīja: Kāpēc arī jūs pārkāpjat Dieva bausli savas tradīcijas dēļ? Ne velti tie Mani pielūdz, mācīdami kā mācības cilvēku baušļus (Mt.15:3, 9). Un Dāvids sacīja: Tev, Kungs, ir laiks rīkoties, jo viņi Tavu bauslību ir uzskatījuši par spēkā neesošu (Psalmi 119:126). Kristiešiem ir jāpamostas un jāatjauno Dieva bauslība savā sirdī un dzīvē.

15. Vai jūs uzskatāt, ka kristietim ir svarīgi ievērot desmit baušļus?

Atbilde:

Domāšanas jautājumi

1. Vai Bībelē nav teikts, ka likums bija (vai ir) kļūdains?

Nē. Bībele saka, ka cilvēki bija kļūdaini. Dievs viņos atrada trūkumus (Ebr.8:8). Un Vēstulē romiešiem 8:3 Bībele saka, ka bauslība bija vāja miesas dēļ. Tas vienmēr ir viens un tas pats stāsts. Bauslība ir perfekta, bet cilvēki ir kļūdaini jeb vāji. Tāpēc Dievs gribēja, lai Viņa Dēls dzīvotu Viņa tautā, lai bauslības taisnīgā prasība tiktu piepildīta mūsos (Rom.8:4) caur dzīvojošu Kristu.

2. Ko tas nozīmē, kad Vēstulē galatiešiem 3:13 ir teikts, ka mēs esam izpirkti no bauslības lāsta?

Bauslības lāsts ir nāve (Rom.6:23). Kristus par katru no mums pieredzēja nāvi (Ebr.2:9). Tādējādi Viņš izpirka visus no bauslības lāsta (nāves) un tās vietā nodrošināja mūžīgo dzīvību.

3. Vai Kol.2:14-17 un Ef.2:15 nemāca, ka Dieva likums beidzās pie krusta?

Nē. Abi šie panti attiecas uz bauslību, kas saturēja likumus jeb Mozus bauslību, kas bija ceremoniālais likums, kas regulēja upurēšanas sistēmu un priesterību. Visas šīs ceremonijas un rituāli vēstīja par krustu un beidzās ar Kristus nāvi, kā Dievs to bija iecerējis. Mozus bauslība tika pievienota līdz brīdim, kad nāks Sēkla, un šī Sēkla ir Kristus (Gal.3:16, 19). Dieva bauslība šeit nevarēja būt iesaistīta, jo Pāvils daudzus gadus pēc krusta runāja par to kā par svētu, taisnīgu un labu (Rom.7:7, 12).

4. Bībele saka, ka mīlestība ir bauslības piepildījums (Rom.13:10). Mateja ev. 22:37-40 mums ir pavēlēts mīlēt Dievu un mīlēt savus tuvākos, un tas beidzas ar vārdiem: “Uz šiem diviem baušļiem balstās visa bauslība un pravieši.” Vai šīs pavēles aizstāj desmit baušļus?

Nē. Desmit baušļi karājas uz šiem diviem baušļiem, tāpat kā mūsu 10 pirksti karājas uz mūsu divām rokām. Tie ir neatdalāmi. Mīlestība pret Dievu padara pirmo četru baušļu (kas attiecas uz Dievu) ievērošanu par prieku, bet mīlestība pret savu tuvāko padara pēdējo sešu (kas attiecas uz mūsu tuvāko) ievērošanu par prieku. Mīlestība piepilda bauslību, atņemot vienkāršas paklausības smagumu un padarot bauslības ievērošanu par prieku (Psalmi 40:8). Kad mēs patiesi mīlam cilvēku, viņa vai viņas prasību izpilde kļūst par prieku. Jēzus teica: “Ja jūs Mani mīlat, turiet Manus baušļus” (Jņ.ev.14:15). Nav iespējams mīlēt Kungu un nepildīt Viņa baušļus, jo Bībele saka: Tā ir Dieva mīlestība, ka mēs pildām Viņa baušļus. Un Viņa baušļi nav apgrūtinoši (1.Jņ.5:3). Kas saka: “Es Viņu pazīstu”, bet Viņa baušļus neievēro, tas ir melis, un patiesības viņā nav (1.Jņ.2:4).

5. Vai 2. Korintiešiem 3:7 nemāca, ka akmenī iegravētajam likumam bija jābūt atceltam?

Nē. Šajā vietā ir teikts, ka bija jāatceļ Mozus bauslības kalpošanas godība, bet ne pati bauslība. Uzmanīgi izlasiet visu 2. Korintiešiem 3:3-9. Runa nav par bauslības atcelšanu vai tās iedibināšanu, bet gan par bauslības atrašanās vietas maiņu no akmens plāksnēm uz sirds plāksnēm. Mozus kalpošanas laikā bauslība bija uz akmeņiem. Svētā Gara kalpošanas laikā caur Kristu bauslība ir rakstīta uz sirds (Ebr.8:10). Noteikums, kas izlikts uz skolas ziņojumu dēļa, kļūst efektīvs tikai tad, kad tas nonāk skolēna sirdī. Tāpat arī Dieva bauslības ievērošana kļūst par prieku un priecīgu dzīvesveidu, jo kristietim ir patiesa mīlestība gan pret Dievu, gan pret cilvēkiem.

6. Vēstulē romiešiem 10:4 ir teikts, ka Kristus ir bauslības gals. Tātad tas ir beidzies, vai ne?

Gals šajā pantā nozīmē mērķi vai priekšmetu, tāpat kā Jēkaba 5:11. Nozīme ir skaidra. Novest cilvēkus pie Kristus, kur viņi atrod taisnību, ir bauslības mērķis, nolūks vai gals.

7. Kāpēc tik daudzi cilvēki noliedz Dieva likuma saistošās prasības?

“Tāpēc, ka miesīgais prāts ir ienaidnieks Dievam, jo tas nav pakļauts Dieva likumam un arī nevar būt pakļauts. Tātad tie, kas ir miesā, nevar patikt Dievam. Bet jūs neesat miesā, bet Garā, ja patiesi Dieva Gars mājo jūsos. Ja kādam nav Kristus Gara, tas nav Viņa.” (Rom.8:7-9).

8. Vai Vecās Derības taisnie cilvēki tika glābti ar likumu?

Neviens nekad nav ticis glābts ar likumu. Visi, kas ir glābti visos laikmetos, ir glābti žēlastībā. Šī žēlastība mums tika dota Kristū Jēzū pirms laika sākuma (2. Tim. 1:9). Bauslība tikai norāda uz grēku. Tikai Kristus var glābt. Noa atrada žēlastību (1.Moz.6:8); Mozus atrada žēlastību (2.Moz.33:17); izraēlieši tuksnesī atrada žēlastību (Jer.31:2); Ābels, Henohs, Ābrahāms, Īzāks, Jēkabs, Jāzeps un daudzi citi Vecās Derības varoņi tika glābti ticībā saskaņā ar Ebr.11. nodaļu. Viņi tika glābti, raugoties uz krustu, bet mēs – raugoties uz to. Bauslība ir nepieciešama, jo tā kā spogulis atklāj netīrumus mūsu dzīvē. Bez tā cilvēki ir grēcinieki, bet to neapzinās. Tomēr bauslībai nav glābšanas spēka. Tas var tikai norādīt uz grēku. Tikai un vienīgi Jēzus var glābt cilvēku no grēka. Tā tas ir bijis vienmēr, pat Vecās Derības laikos (Ap.d.4:10, 12; 2.Tim.1:9).

9. Kāpēc jāuztraucas par likumu? Vai sirdsapziņa nav drošs ceļvedis?

Nē! Bībele runā par ļaunu sirdsapziņu, aptraipītu sirdsapziņu un aptraipītu sirdsapziņu, no kurām neviena nav droša. Ir ceļš, kas cilvēkam šķiet pareizs, bet tā gals ir nāves ceļš (Salamana pamācības 14:12). Dievs saka: “Kas paļaujas uz savu sirdi, tas ir muļķis” (Salamana pamācības 28:26).

Viktorīnas jautājumi

1. Desmit baušļus sarakstīja (1)
_____ Dievs.
_____ Mozus.
_____ nezināma persona.

2. Saskaņā ar Bībeli grēks ir (1)
_____ personības trūkums.
_____ Dieva likuma pārkāpšana.
_____ jebkas, kas šķiet nepareizs.

3. Atzīmējiet apgalvojumus, kas saka patiesību par Dieva likumu: (4)
_____ Tas ir ideāls ceļvedis laimīgai dzīvei.
_____ Kā spogulis tas norāda uz grēku.
_____ Tas ir apgrūtinošs un nomācošs.
_____ Tas var pasargāt mani no ļaunuma.
_____ Tam ir tādas pašas īpašības kā Dievam.
_____ Tā tika atcelta Jaunajā Derībā.
_____ Tā ir lāsts.

4. Dieva desmit baušļi (1)
_____ Bija tikai Vecās Derības laikos.
_____ To atcēla Jēzus pie krusta.
_____ Ir nemainīgs.

5. Tiesas dienā es būšu izglābts, ja (1)
_____ man ir lieliski labie darbi.
_____ Es mīlu Kungu neatkarīgi no tā, vai es ievēroju vai neievēroju desmit baušļus.
_____ Manas personīgās mīlestības attiecības ar Jēzu liek man ievērot visus Viņa baušļus.

6. Cilvēkus glābj (1)
_____ likumu ievērošana.
_____ pārkāpjot likumu.
_____ Jēzus Kristus vien.

7. Patiesi atgriezušies kristieši (1)
_____ Ievērojiet Dieva likumu ar Kristus spēku.
_____ Likumu ignorē, jo tas ir atcelts.
_____ Uzskata bauslības ievērošanu par nevajadzīgu.

8. Cilvēks, kas dzīvo žēlastībā (1)
_____ var pārkāpt desmit baušļus, negrēkojot.
_____ Ir atbrīvots no bauslības ievērošanas.
_____ Labprāt ievēros Dieva baušļus.

9. Mīlestība piepilda likumu, jo (1)
_____ Mīlestība novērš likumu.
_____ Patiesa mīlestība pret Dievu un cilvēkiem padara bauslības ievērošanu par prieku.
_____ Mīlestība ir svarīgāka par paklausību.

10. Mozus likums satur (1)
_____ Tas pats, kas Dieva likums.
_____ ceremoniju un upurēšanas likumu, kas norādīja uz Kristu un beidzās pie krusta.
_____ Prasība, kas jāievēro mūžīgi.

11. Cilvēki, kas ievēro desmit baušļus (1)
_____ Visi ir legālisti.
_____ Pret viņiem iestāsies velns, kurš ienīst Dievu un Viņa likumus.
_____ Viņi tiek glābti, ievērojot bauslību.

12. Atzīmējiet apgalvojumus par Kristu un bauslību: (4)
_____ Jēzus pārkāpa likumu.
_____ Jēzus ir ideāls piemērs, kā ievērot likumu.
_____ Jēzus atcēla likumu.
_____ Jēzus teica: “Ja jūs mani mīlat, tad turiet manus baušļus.” _____ Jēzus teica: “Ja jūs mani mīlat, tad turiet manus baušļus.”
_____ Jēzus paaugstināja bauslību un parādīja, ka tā aptver visus grēkus.
_____ Jēzus teica, ka bauslību nevar mainīt.

13. Es ticu, ka kristietis labprāt ievēro desmit Dieva baušļus, un es lūdzu Jēzu, lai Viņš man palīdz saskaņot manu dzīvi ar tiem.
_____ Jā.
_____ Nē.