No nāves uz dzīvību

Daily Devotional Audio

1944. gada septembrī ASV Gaisa spēku karavīrs Karls Rūze ieradās darba nometnē „Yokkaichi-Ishihara Sangyo“ Nagojā, Japānā. Japāņi viņu bija sagūstījuši vairāk nekā divus gadus iepriekš, un Rūze bija novājējis līdz 80 mārciņām, zaudējis cerību izdzīvot vēl ilgi. Taču tad četrpadsmit gadus vecs japāņu zēns, kurš strādāja rūpnīcā, kurā darbojās Rūze, sāka — riskējot ar savu dzīvību — slepeni nogādāt pārtiku izkāmējušajam kara gūsteknim.

Tas izglāba Ruses dzīvību. Gadu vēlāk nesen atbrīvotais Ruse kā dāvanu aiznesa pārtikas devas zēna ģimenei, un zēns viņam uzdāvināja nelielu savu fotogrāfiju. Atmiņas par šī zēna laipnību padarīja Rusi par labāku cilvēku visā viņa dzīves garumā; viņam nebija tā rūgtuma, kas grauzdēja tik daudzu kara gūstekņu sirdis.

Zināmā mērā mēs, cilvēki, visi esam kara gūstekņi lielajā konfliktā starp labo un ļauno. Pateicoties mūsu priekšteča Ādama skumjajai izvēlei, mūsu ienaidnieks spēj mūs padarīt par vergiem, garīgi izsalkot un iznīcināt. „Jūsu ienaidnieks, velns, staigā apkārt kā rēcošs lauva, meklējot, ko varētu aprīt” (1. Pēt. 5:8). Paļaujoties tikai uz sevi, mums nebūtu nekādas cerības.

Bet Jēzus iejaucās kā visas cilvēces pārstāvis un bija gatavs riskēt ar savu dzīvību un pat mirt, „lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu” (Jāņa 3:16). Caur Viņa nāvi un augšāmcelšanos mēs varam saņemt garīgo barību, piedošanu un dziedināšanu. Caur Viņa dāvanu mēs esam izglābti, samierināti ar Dievu un saņēmuši mūžīgo dzīvību.

Ādama grēka dēļ mēs esam mantojuši nemierīgo tieksmi novērsties no Dieva – vienīgā, kas mums var palīdzēt – un virzāmies uz neizbēgamu katastrofu. Kā rakstīja pravietis Jesaja: „Mēs visi kā aitas esam nomaldījušies; katrs ir pagriezies savā ceļā” (Jesajas 53:6). Bet Jēzum ir vara palīdzēt mums – ja mēs to izvēlamies – mainīt mūsu pašiznīcinošo ceļu, norādīt mums pareizo virzienu un glābt mūs.

Piemēro to:

Uzskaitiet trīs iemeslus, kāpēc esat pateicīgi, ka Jēzus ir jūsu pārstāvis.

Padziļiniet savas zināšanas:

1. Jāņa 2:1, 2; Romiešiem 5:18, 19; 1. Pētera 3:18