Vai katras lūgšanas beigās ir jālūdz „Jēzus vārdā“?

Jēzus patiesībā mums pavēl lūgties Viņa vārdā. Viņš saka: „Patiesi, es jums saku: ko vien jūs lūgsiet Tēvam manā vārdā, to Viņš jums dos” (Jāņa 16:23). Tas tomēr nenozīmē, ka vienkārši Viņa vārda izrunāšanai piemīt kāda maģiska spēka.

Iedomāsimies, ka es vēršos pie pilnīgi sveša cilvēka, lūdzot pakalpojumu. Visticamāk, viņš neieklausīsies manā lūgumā. Bet, ja es viņam atnesu vēstuli no viņa labākā drauga, kāda, ko viņš mīl, un tā ir parakstīta ar viņa labākā drauga roku – nu, tas varētu būt pavisam citādi. Es viņam saku: „Klausies, es esmu atnācis Henrija vārdā, un šeit ir vēstule no Henrija, ko viņš pats ir parakstījis. Vai tu vari man palīdzēt ar šo problēmu?” Ja viņš mīl Henriju un es esmu atnācis Henrija vārdā, viņš mani uzklausīs.

Jēzus mums teica: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur mani“ (Jāņa 14:6). Kad mēs nākam pie Tēva, mēs nākam Kunga Jēzus vārdā un sakām: „Lūdzu, uzklausi manu lūgšanu. Ne tāpēc, ka es to esmu pelnījis. Grēks ir radījis plaisu starp mani un Tevi. Bet Tavas mīlestības dēļ pret Tavu Dēlu, lūdzu, piepildi manu lūgumu Viņa dēļ.” Tieši to nozīmē lūgties Jēzus vārdā. Tas var nozīmēt arī lūgties ar Kristus prātu un garu un ar tādu pašu attieksmi, kāda bija Jēzum.

Protams, arī Tēvs mūs mīl; Viņš vēlas, lai mēs nāktu pie Viņa. Tāpēc Viņš sūtīja Jēzu, lai pārvarētu šo plaisu. Jēzus sacīja: „Tajā dienā jūs lūgsiet Manā vārdā, un Es jums nesaku, ka Es lūgšu Tēvu jūsu labā; jo Tēvs pats jūs mīl, jo jūs esat mīlējuši Mani un esat ticējuši, ka Es esmu nācis no Dieva“ (Jāņa 16:26, 27).