Skatīšanās

Pirms daudziem gadiem, kad telegrāfa pakalpojumi, izmantojot Morzes kodu, vēl bija plaši izplatīti, vairāki jaunieši bija sapulcējušies, lai pieteiktos darbā vietējā telegrāfa birojā. Kamēr viņi visi gaidīja uzņemšanas telpā, lai tiktu uzklausīti, un sarunājās savā starpā, telpā ieskanējās vājš skaņas signāls „punkts, punkts, svītriņa, svītriņa, svītriņa, punkts, punkts” no tuvumā esošā telegrāfa aparāta. Pēkšņi viens no vīriešiem piecēlās kājās un skrēja cauri durvīm uz blakus esošo biroju.

Pēc brīža viņš atgriezās, smaidot. Viņš paziņoja: „Es dabūju darbu.”

Pārējie brīnījās: „Kā tu dabūji darbu, pirms mums vispār bija iespēja?”

Viņš teica: „Jūs bijāt tik aizņemti ar sarunām, ka nepievēršāt uzmanību kodam.” Viņš paskaidroja: „Es klausījos ziņojumu, un tajā teica: „Es meklēju kādu, kurš ir modrs, un pirmais, kurš dzird šo ziņojumu un ienāk birojā, saņems darbu.”” Viņš bija pievērsis uzmanību!

Es domāju, ka šī ir laicīga līdzība kristiešu draudzes locekļiem, kuri, šķiet, ir dziļi novērsti no vēstījuma, ko Dievs mums šodien mēģina sūtīt.

Marka 13. nodaļā, kur Jēzus izceļ pārsteidzošās otrās atnākšanas pazīmes, Viņš četras reizes saka: „Esiet nomodā.” Tas nozīmē – pievērsiet uzmanību. Grieķu vārds „būt nomodā” šajā fragmentā cēlies no vārda greguru, un tas nozīmē „palikt nomodā, būt modram, būt uzmanīgam.”

Interesanti, ka Bībele aicina mūs modrību dažādos veidos. Veltīsim dažas minūtes Bībeles studijai, kas palīdzēs mums visiem pamosties.

Garīgā modrība
Pirmais veids, kā būt modriem, ir vienkārši palikt garīgi nomodā.

Jēzus teica, ka daudzi cilvēki gulēs, kad līgavainis nāks, nevis modīsies. „Kamēr līgavainis kavējās, viņi visi aizmiga un gulēja” (Mt. 25:5). Kāzu viesiem bija jāmodās līgavainim, bet šajā izšķirošajā brīdī viņi visi aizmiga. Pievērsiet uzmanību, ka teikts „viņi visi” – 100 procenti, gan gudrie, gan muļķi – aizmiga.

Pāvils pamāca: „Jūs visi esat gaismas bērni un dienas bērni. Mēs neesam no nakts, ne no tumsas. Tāpēc neaizmiegsim, kā citi, bet modīsimies un būsim skaidrā prātā” (1. Tesaloniķiešiem 5:5, 6 NKJV). Šāda modrība ir kas vairāk nekā vienkārši skatīšanās, it kā jūs bezrūpīgi skatītos televizoru. Tā prasa būt uzmanīgiem, modriem un skaidri apzināties notikumus ap mums.

Modieties un lūdzieties
Mums ne tikai jābūt nomodā un jāuzrauga, bet Jēzus teica, ka mums jāuzrauga un jālūdz.

Vai jūs kādreiz esat bijis slimnīcā, gaidot, jo kāds jums tuvs cilvēks bija pakļauts smagai operācijai? Jūs lūdzāties par savu mīļoto un nervozi skatījāties uz operāciju zāles durvīm, jo ārsts jebkurā brīdī varēja iznākt ar izšķirošām ziņām. Jūsu sirds bija patiesi iesaistīta, jo jūs lūdzāties par iznākumu, kas nozīmēja dzīvību vai nāvi.

Tas ir tas, ko nozīmē modināties un lūgties. Tas ir tas, ko kristiešiem tagad ir jādara. „Visu lietu gals ir tuvu: tādēļ esiet prātīgi un modinieties lūgšanā” (1. Pēt. 4:7).

Nehemijas grāmatā Persijas karalis liek pravietim atjaunot Jeruzalemes mūrus. Tomēr samarieši un arābi nevēlējās, lai Jeruzalemes mūri tiktu atjaunoti, tāpēc viņi pastāvīgi centās traucēt Nehemijas centienus, gaidot, kad viņš būs neuzmanīgs, lai varētu sabotēt viņa darbu.

„Bet notika tā, ka, kad Sanballats, Tobija, arābi, amonīti un asdodieši dzirdēja, ka Jeruzalemes mūri ir atjaunoti un ka plaisas sāk aizbērt, tad viņi ļoti sadusmojās” (Nehemijas 4:7). Nehemijas ienaidnieki bija ārkārtīgi dusmīgi par viņa panākumiem. Tāpat jūtas sātans, kad tiek celta Dieva baznīca.

Viņi arī „sazvēra … kopā nākt un cīnīties pret Jeruzalemi un to kavēt” (8. p.). Sātans nāk pret mums ar lielu dusmām, lai kavētu Dieva darbu. „Tomēr mēs [Izraēla] lūdzāmies savam Dievam un viņu dēļ diennakti turējām sargu pret viņiem” (9. p.).

Reaģējot uz to, Dieva tauta ne tikai lūdza. Viņi ne tikai sargāja. Viņi darīja abas lietas dienu un nakti.

Uzraugiet sevi
Getsemanes dārzā Jēzus saskārās ar Savu lielāko pārbaudījumu. Tur, pašā pestīšanas plāna centrā, Viņš zināja, ka Viņam drīz būs jāpiedzīvo smagas ciešanas un nāve uz krusta. Viņš izteica vienu vienkāršu lūgumu Saviem mācekļiem, kad devās lūgties: sargājiet.

„Tad Viņš atnāca pie mācekļiem un atrada tos guļam, un sacīja Pēterim: „Kā! Vai jūs nevarējāt nomodā būt ar mani vienu stundu?” (Mt. 26:40 NKJV). Es domāju, ka daudzi no mums nomodā ir tāpat kā Pēteris. Un Kungs mums saka: Vai jūs nevarējāt nomodā būt ar mani vienu stundu?

Mēs atkal esam nonākuši pie kritiska vēstures pagrieziena. Jēzus drīz atgriezīsies uz Zemi. Pārbaudes laiks tuvojas beigām, un Viņš lūdz mums modināties. Mēs negribam, lai Viņš saka: „Kā? Vai jūs nevarējāt modināties kopā ar mani vienu stundu?”, bet es domāju, ka Viņš to varētu pateikt tieši šodien! Tāpēc Viņš brīdina: „Modinieties un lūdzieties” (Mt 26:41).

Daļa no šīs modrības ir modrība pret sevi. „Pārbaudiet paši sevi, vai esat ticībā” (2. Korintiešiem 13:5 NKJV). Jums ir jāuzrauga sevi un savu apkārtni. Jums ir jājautā sev: „Vai es augu? Vai es kļūstu vairāk līdzīgs Jēzum?” „Kungs, liec sargu pie manas mutes; sargā manu lūpu durvis” (Psalms 141:3 NKJV).

Lūdziet Kungam sargāt jūsu prātu, sirdi un lūpas. Mums ir jāaizsargā tas, ko mēs ļaujam ienākt mūsu prātā. Tā ir viena no vissvarīgākajām lietām, ko jūs varat darīt savā kristīgajā disciplīnā: sargāt ceļus uz jūsu dvēseli. Tu esi visu to lietu kopējā būtība, ko tu uzņem. Dažas no tām ir bijušas Trojas zirgi. Mēs domājam, ka nekāds ļaunums nav nodarīts, bet, tiklīdz tas nonāk mūsu prātā, tas kļūst par katastrofu. „Prasmīgs cilvēks paredz ļaunumu un paslēpjas, bet vienkāršais iet tālāk un tiek sodīts” (Sakāmvārdi 22:3 NKJV).

Uzraugot citus
Mums ir jāuzrauga mūsu brāļi un māsas. Es nerunāju par to, ka jābūt nosodošiem un jācenšas noķert cilvēkus grēkā. Es runāju par patiesu rūpēšanos par citu cilvēku dvēselēm. „Brāļi, ja kāds no jums novirzās no patiesības un kāds viņu atgriež, lai viņš zina, ka tas, kas atgriež grēcinieku no viņa ceļa kļūdas, glābs dvēseli no nāves un apklās daudzus grēkus” (Jēkaba 5:19, 20 NKJV).

Mums ir jāuzrauga viens otru! Daži garīgi novirzās no ceļa, un mums par to ir jāraizējas.

Bērni ir jāuzrauga. Kā viņi kļūst vecāki, viņi parasti vēlas, lai viņus mazāk uzraudzītu, bet tieši tad parasti viņus ir visvairāk jāuzrauga. „Brāļi, ja kāds ir pārkāpis, tad jūs, kas esat garīgi, atgrieziet šādu cilvēku ar maiguma garu, ņemot vērā paši sevi, lai arī jūs netiktu kārdināti” (Gal. 6:1 NKJV). Uzraugot ar mīlestību, mēs varam atgūt brāli vai māsu Kristū, kurš citādi būtu pazudis!

Vīrietis Āfrikā strādāja dimantu raktuvē. Kādu dienu viņš devās prom no darba, bet nejauši ieraudzīja konveijeru, kas veda akmeņus uz drupinātāju. Tie bija bezvērtīgi akmeņi, kurus bija paredzēts sasmalcināt un izmest atkritumu izgāztuvē. Viņš nejauši pamanīja plaukstas lieluma akmeni un domāja, ka tas neizskatās pareizi. Viņš to paņēma no konveijera lentes un aiznesa savam priekšniekam. Izrādījās, ka tas ir desmitais lielākais dimants pasaulē – 616 karāti. Šis neapstrādātais dimants tiktu izmests atkritumu izgāztuvē, ja vien nebūtu modrs darbinieks, kurš to pamanīja. Viņam piešķīra 15 000 dolāru atlīdzību.

Cik liela būs tava atlīdzība, ja tu būsi modrs? Katru dienu mēs sastopam dažus no Dieva dimantiem, kuri ir ceļā uz atkritumu izgāztuvi. No ārpuses tie var izskatīties kā parasti akmeņi, bet daudzi no tiem patiesībā slēpj sevī dimantu. Ja mēs nepievērsīsim uzmanību, tie garām mums aizslīdēs pa konveijeru uz aizmirstību. “‘Tie būs Mani,’ saka Kungs Cebaots, ‘tajā dienā, kad Es tos padarīšu par Saviem dārgakmeņiem. Un Es tos saudzēšu, kā cilvēks saudzē savu dēlu, kas viņam kalpo’ ” (Malahija 3:17 NKJV).

Tu esi sava brāļa sargātājs. Uzmanies pats un uzmanies citiem. Turklāt tev jābūt atsaucīgam pret citiem, kas rūpējas par tevi! „Paklausiet tiem, kas jūs vada, un esiet pakļāvīgi, jo viņi rūpējas par jūsu dvēselēm kā tie, kam jāsniedz atskaite” (Ebrejiem 13:17 NKJV).

Kā amerikāņi mēs mīlam savu neatkarību. Mēs nevēlamies, lai kāds iejauktos mūsu lietās. Mēs esam tik ļoti bombardēti ar šo ideju, ka, kad runā par to, ka kristiešiem ir jāuzrauga viens otru garīgi, tas šķiet uzmācīgi un ziņkārīgi. Bet mums vajadzētu rūpēties viens par otru tik ļoti, lai mēs uzraudzītu viens otru garīgi.

Uzmanīties no ienaidnieka
Man bija draugs kalnos, kuram kādreiz piederēja nepaklausīga kazas. Reiz, kad viņš lūdza man pieskatīt viņa lopus, viņš brīdināja: „Nekad nepagriezies ar muguru pret to kazu. Tiklīdz to izdarīsi, viņš tevi tā sasitīs, ka tev būs jāmaina pasta indekss!” Nu, mazais zvērs mani nekad neuzbruka, bet es redzēju, kā viņš kādu citu nogāza no kājām. Viņš mierīgi ganījās, it kā viņam būtu vienalga, ka tu esi tur. Bet tiklīdz tu novērsi skatienu no viņa, bums!

Sātans ir tāds pats.

Mums jāuzmanās no ienaidnieka. Pēteris saka: „Esiet skaidrā prātā, esiet modri, jo jūsu pretinieks, velns, staigā apkārt kā rēcošs lauva, meklējot, ko varētu aprīt” (1. Pēt. 5:8 NKJV).

Labie kabatas zagļi bieži strādā komandās. Viens no viņiem novērš uzmanību, kamēr pārējie zog no kabatām. Sen, kad es biju jauns un vēl nebiju kristietis, es kopā ar draugu zādzību veikalu. Viņš iegāja veikalā un sacēla lielu kņadu. Protams, visi pagriezās skatīties, pat apsargs. Tad, kamēr visi skatījās uz viņu, es paslēpu steiku zem krekla un devos uz durvīm. Drīz mans draugs nomierinājās un arī izgāja. Mūs nekad nepiesprieda.

Tāpat arī sātans ir meistars novēršanas taktiku izmantošanā. Viņš rada nelielus doktrinālus traucējumus, lai novērstu visu uzmanību no lielākajām morālajām problēmām. Esam uzmanīgi pret šiem trikiem un darīsim visu iespējamo, lai mūsu uzmanības centrā paliktu Jēzus un Viņa Vārds.

Uzraudzība un brīdināšana
Kāda jēga no akla, kurla un mēma sargsuņa? Tā Jesaja apraksta reliģiskos vadītājus, kuri nebrīdina cilvēkus, kad ienaidnieks ir tuvu. “Viņa sargi ir akli; tie visi ir neziņā, tie visi ir mēmi suņi, kas nespēj riet; tie guļ, guļ uz vēdera, mīl miegot” (Jesajas 56:10).

Kad karš bija nenovēršams, Izraēla stratēģiski izvietoja sargus uz mūriem, lai nodrošinātu maksimālu redzamību apkārtnē. Tuvojošās armijas bieži sacēla biezu putekļu mākoni, ko varēja redzēt no vairāku kilometru attāluma. Dažreiz varēja dzirdēt zemes dunošanu.

Ja sargs redzēja putekļus un dzirdēja tuvojošās ienaidnieka armijas rūkoņu, viņš pūta trompeti, lai brīdinātu visus cilvēkus apkārtējās saimniecībās bēgt uz pilsētas mūru aizsardzību. Visu cilvēku dzīvības bija sarga rokās; ja viņš nebrīdinātu par ienaidnieka tuvošanos, tie pārsteigtu nepagatavotos, kas joprojām atradās laukos. Tiktu zaudēta manta un dzīvības.

Bet vai jūs zinājāt, ka brīdinājuma nesniegšana varēja būt fatāla arī sargam?

„Kad viņš redz, ka zobens nāk pār zemi, ja viņš pūš trompeti un brīdina ļaudis, tad ikviens, kas dzird trompetes skaņu un neņem vērā brīdinājumu, ja zobens nāk un viņu aiznes, viņa asinis būs uz viņa paša galvas. … Bet tas, kas ņem vērā brīdinājumu, glābs savu dzīvību” (Ezekiels 33:3–5 NKJV). No jums tiek gaidīts, ka rīkosieties, ja dzirdat brīdinājumu.

“Bet, ja sargs redz, ka nāk zobens, un nepūš trompeti, un ļaudis netiek brīdināti, un zobens nāk un paņem kādu no viņiem, tas tiek paņemts savā grēkā; bet viņa asinis es prasīšu no sarga rokas.” (Ezekiels 33:6 NKJV). Ja sargs nepūta trompeti, viņš tika uzskatīts par atbildīgu par ikvienu, kas mira.

Tu un es esam sava veida sargi. Dievs mums Savā Vārdā ir devis vēstījumus par dzīvību un nāvi. Mēs zinām, ka zobens nāk. Viņš saka tev un man:

Tāpēc tu, cilvēka dēls: Es esmu tevi iecēlis par sargu Izraēla namam; tādēļ tu dzirdēsi vārdu no Manas mutes un brīdināsi viņus Manā vārdā. Kad Es saku ļaunajam: „Ak, ļaunais cilvēk, tu noteikti mirsi!”, un tu nerunā, lai brīdinātu ļauno no viņa ceļa, tad šis ļaunais cilvēks mirs savā grēkā; bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas. Tomēr, ja tu brīdināsi ļauno, lai viņš novērstos no sava ceļa, un viņš nenovērstos no sava ceļa, viņš mirs savā netaisnībā; bet tu būsi izglābis savu dvēseli (Ezekiels 33:7–9 NKJV).

Tuvojoties savas kalpošanas beigām, Pāvils rakstīja: „Es esmu nevainīgs visu cilvēku asinīs” (Apustuļu darbi 20:26 NKJV). Kāpēc viņš to teica? Viņš piebilda: „Jo es neesmu atturējies jums sludināt visu Dieva padomu” (27. v.). Viņš bija uzticīgi pūstis trompeti. Viņš bija devis godīgu brīdinājumu.

Bībele saka: „Sauci skaļi, nekautrējies; pacel savu balsi kā trompeti; paziņo manam tautai viņu pārkāpumus un Jēkaba namam viņu grēkus” (Jesajas 58:1 NKJV). Vai tu pūš trompeti? Es nemudinu tevi maršēt pa ielām, uzmācoties citiem Jēzus vārdā, bet Dievs katru dienu atved cilvēkus mūsu ietekmes sfērā. Svētais Gars mūs pamudinās teikt kādu vārdu šim vai tam cilvēkam. Bet tev ir jābūt modram.

Ne tik sen, es piezvanīju, lai manā meža mājiņā uzstādītu satelīta interneta pakalpojumu. Tas man palīdzēja uzturēt saikni ar biroju, kad biju ārpus pilsētas. Satelīta kompānija nosūtīja uzstādītājus no Sakramento, kas ir četras ar pusi stundas brauciens vienā virzienā! Pēc tam, kad šie divi puiši ar kompānijas furgonu piebrauca pie manas mājas, viena no pirmajām lietām, ko viņi jautāja, bija: „Vai tev ir kāda zāle?”

Es atbildēju: „Atvainojiet, puiši. Jūs esat ieradušies vienā no nedaudzajām vietām šajā apvidū, kur neaugs nekāda zāle.” Viņi bija vīlušies, bet turpināja darbu, uzstādot satelītu un nodrošinot tā darbību. Kad viņi devās prom, man radās vēlme kaut ko pateikt.

„Ļaujiet parādīt jums foršu tīmekļa vietni,” es teicu. Es parādīju viņiem tīmekļa vietni „Amazing Facts”.

Viņi ieraudzīja manu fotogrāfiju un teica: „Hei, tas taču esi tu! Tev ir televīzijas programmas.” Mēs nedaudz parunājām, viņi uzdeva jautājumus, un es iedevu viņiem dažas grāmatas un pavadīju viņus ceļā.

Kas būtu noticis, ja es būtu ignorējis Kunga iedvesmu, domājot, ka šie puiši ir bezcerīgi marihuānas lietotāji? Saskaņā ar Rakstiem viņu asinis varētu būt uz manām rokām. (Es zināju, ka viņi nav bezcerīgi, jo es agrāk biju tieši tāds pats!)

Protams, esmu arī palaidis garām daudzas iespējas – ignorējot Dieva mudinājumu runāt par Kristu. Ja tas notiek ar tevi, nožēlo un lūdz Dievam palīdzību, lai tu būtu uzticams sargs. Neesi nobijies un neļauj, lai dvēseles glābšana kļūst par neērtību. Vienkārši pūsti trompeti!

Esmu pārliecināts, ka tu jau iepriekš esi sajutis šādu iespaidu: „Pasaki kaut ko par Mani šim cilvēkam.” Tātad tu pūsti savu trompeti un… viņi neizlasīja grāmatu. Viņi nepieņēma Kristu. Nu, tas nav tavs uzdevums. Tavs uzdevums ir pūst trompeti un lūgt par viņiem. Viņiem joprojām ir jāizdara izvēle, kad Svētais Gars pamudina viņu sirdis. Atcerieties, Bībele nesaka, ka „pirms Jēzus atnāk, evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē, un tad visi ticēs.” Tajā ir teikts tikai, ka evaņģēlijs „tiks sludināts visā pasaulē kā liecība” (Mt. 24:14 NKJV). Mums vienkārši jāpilda sava daļa.

Dievs mūs ir aicinājis būt sargiem uz mūriem un brīdināt ļaunos, lai tie atgrieztos no sava ceļa. Mums ir arī tik labas ziņas: atgriezieties un dzīvojiet! Tā ir cerības vēsts, un tik daudzi cilvēki vēlas to dzirdēt.

Zīmju novērošana
Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais, mums jānovēro laika zīmes.

„Viņš atbildēja un sacīja viņiem: „Kad ir vakars, jūs sakāt: „Būs labs laiks, jo debesis ir sarkanas”; un no rīta: „Šodien būs slikts laiks, jo debesis ir sarkanas un draudīgas.” Liekuļi! Jūs protat atšķirt debess izskatu, bet nevarat atšķirt laika zīmes” (Mt 16:2, 3 NKJV).

Dievs vēlas, lai mēs būtu modri un gaidītu Viņu. Lai būtu modri, lūgtu, būtu cerībā un pat priekā. „Kad šīs lietas sāks notikt, paceliet acis un paceliet galvas, jo jūsu atpestīšana tuvojas” (Lūkas 21:28 NKJV). Bet šī zīmju vērošana mums jāmotivē rīkoties – vērot, kur mēs esam, un vērot, kur ir citi, lai pārliecinātos, ka pēc iespējas vairāk cilvēku būs Dieva valstībā, kad Jēzus atgriezīsies šajā pasaulē.

Daudzas no lietām, par kurām Jēzus runāja, piepildās. Neatkārtojiet Dieva tautas pagātnes kļūdas, aizmiegot izšķirošajā brīdī. Ja Kungs mums pavēl būt nomodā un vērot, mēs varam būt nomodā un vērot. Viņš neprasītu mums darīt neiespējamo. Bet mums ir vajadzīgs Svētais Gars, tagad vairāk nekā jebkad, lai mūs pamodinātu. Mums ir vajadzīga atmodas.

Esi uzticams sargs Kungam. Uzraugi sevi. Uzraugi savus brāļus un māsas. Uzraugi, ko dara ienaidnieks. Uzraugi, kas notiek pasaulē. Uzraugi svētīto cerību un mūsu Kunga parādīšanos. Āmen.

• Lasiet pilnu izdevumu kā e-žurnālu

\n