Pacietība un stingrība

Abus akmens lauvus, kas atrodas pie Ņujorkas Publiskās bibliotēkas, 1930. gados toreizējais mērs Fiorello LaGuardia nosauca par „Patience” un „Fortitude” — par tām īpašībām, kuras, pēc viņa domām, ņujorkiešiem būtu nepieciešamas, lai izdzīvotu Lielo depresiju. Abi lauvas pie publiskās bibliotēkas Manhetenā ir valdzinājuši Ņujorkas iedzīvotājus un tūristus kopš bibliotēkas atklāšanas 1911. gada 23. maijā. Gadu gaitā lauvām tika piešķirti vairāki mīlīgi iesauki, taču tie vārdi, kas beidzot palika spēkā, bija mēra LaGuardia izvēlētie.

Kad Jēkabs pie akas Harānā satika savu sapņu sievieti, viņš pat nenojauš, cik daudz pacietības un stingrības viņa mīlas stāsts no viņa prasīs! Vispirms viņam septiņus gadus bija jākalpo savam svainim, lai iegūtu savu līgavu. Tad Lābans ar viltu pierunāja Jēkabu precēt Rāheles māsu. Kad Jēkabs beidzot varēja precēt savu sapņu meiteni, viņus piemeklēja sāpīgā neauglības realitāte.

Pēc tam nabaga vīrietim nācās paciest sievu savstarpējo sāncensību un Raheles apsēstību ar vēlmi kļūt par māti. Jēkaba kultūrā sievietes vērtība izrietēja no bērnu dzemdēšanas, un Rahele skaidri apzinājās šo sabiedrības spiedienu. Kad viņa beidzot spēja ieņemt bērnu, viņa nomira, dzemdējot savu otro dēlu.

Lai cik „perfekts” potenciālais dzīvesbiedrs šķistu no pirmā acu uzmetiena, laiks atklāj visus trūkumus. Ne tikai mūsu mīļotā cilvēka trūkumi tiek palielināti intimitātes mikroskopā, bet parādās arī mūsu pašu trūkumi. Kristīgās mūzikas mākslinieks Stīvens Kērtišs Čapmens saka: „Ja man nebūtu laulības, es, iespējams, patiešām būtu spējis izdzīvot dzīvi, dzīvojot ilūzijā, ka esmu diezgan pieklājīgs cilvēks.” Pāvils saka, ka mīlestība ir pacietīga, laipna un iecietīga. Laulība piedāvā iespēju iemācīties — un parādīt! — to bezierobežoto mīlestību, ko mums parāda mūsu lielais Dievs.