Ko nozīmē tas, ka Elija lūdza, lai zēna „dvēsele“ atgrieztos pie viņa?

Ebreju valodas vārds „dvēsele” šajā fragmentā ir „nephesh”, kas tulkots daudzos dažādos veidos. Pievērsiet uzmanību šādiem piemēriem: „Tā Dievs radīja lielus jūras dzīvniekus un visus dzīvos radījumus (nephesh), kas kustas” (1. Mozus gr. 1:21). „Tad Sodomas ķēniņš sacīja Ābramam: „Dod man cilvēkus (nephesh), un mantas ņem sev” (1. Mozus gr. 14:21). „Jūs nedrīkstat ēst gaļu ar tās dzīvību (nephesh), tas ir, ar tās asinīm” (1. Mozus gr. 14:21).

Vārda „dvēsele” tulkojums ir maldinošs, radot cilvēkiem priekšstatu, ka pēc nāves kāda būtne var lidot apkārt un domāt. Bet Bībele nemāca, ka mēs kļūstam par nemirstīgu, garam līdzīgu spoku, kas ir atdalīts no ķermeņa. 700 atsauces Rakstos uz vārdu nephesh ne reizi nedod šādu priekšstatu. Labākais tulkojums ir vārds „dzīve”, kas skanētu šādi: „‘Ak, Kungs, mans Dievs, es lūdzu, lai šī bērna dzīve atgriežas viņam.’ Tad Kungs uzklausīja Elijas balsi; un bērna dzīve atgriezās viņam, un viņš atdzīvojās.”

Skaidrs piemērs šī vārda „nephesh” pareizai tulkošanai saistībā ar Eliju ir atrodams stāstā par to, kā viņš bēga no Jezebelas pēc Dieva neticamā triumfa Karmela kalnā. „Bet viņš pats devās vienas dienas ceļa attālumā tuksnesī, un, nonācis tur, apsēdās zem krūma. Un viņš lūdza, lai viņš mirtu, un sacīja: „Pietiek! Tagad, Kungs, ņem manu dzīvību (nephesh), jo es neesmu labāks par saviem tēviem!” (1. Ķēniņu 19:4).

Bībele māca, ka, cilvēkam nomirstot, apziņas vairs nav. „Mirušie neslavē Kungu, nedz arī tie, kas nokāpj klusumā” (Psalms 115:17). Jēzus šo mirušo bezsamaņas stāvokli Jāņa evaņģēlijā 11:11–14 nosauca par „miegu”.