Labā nabadzība

Vismaz 80 procenti cilvēku visā pasaulē dzīvo ar mazāk nekā 10 dolāriem dienā. Pasaules iedzīvotāju nabadzīgākie 40 procenti saņem tikai piecus procentus no pasaules ienākumiem. Savukārt bagātākie 20 procenti saņem trīs ceturtdaļas no pasaules ienākumiem. Un saskaņā ar UNICEF datiem katru dienu nabadzības dēļ mirst 22 000 bērnu. Bērni bieži vien ir tie, kas klusi cieš no nabadzības.

Viņi klusi mirst dažos no nabadzīgākajiem ciematiem uz Zemes, tālu no pasaules uzmanības un sirdsapziņas. Vājums un pazemība dzīvē padara šos mirstošos cilvēkus vēl neievērojamākus nāvē. Masalas, malārija un caureja ir trīs galvenie bērnu nāves cēloņi, un tos visus var novērst. HIV/AIDS ir radījis vairāk nekā 14 miljonus bāreņu; 92 procenti no viņiem dzīvo Āfrikā.

Tad kā Jēzus varēja teikt: „Svētīgi jūs, nabagi, jo jūsu ir Dieva valstība” (Lūkas 6:20)? Vai Kristum nav sirds pret nabagiem, it īpaši bērniem? Jēzus noteikti rūpējas par maznodrošinātajiem. Viņš gandrīz visu savu kalpošanas laiku veltīja, lai ar laipnību un mīlestību palīdzētu slimajiem un mirstošajiem. Tad ko Kristus domā, kad saka: „Svētīgi jūs, nabagi”?

Mūsu Kungs nerunā par fizisko nabadzību, bet par garīgo nabadzību. Citiem vārdiem sakot, debesu valstība pieder tiem, kuri atzīst, ka nav nekā, ko viņi varētu dot Dievam, lai nodrošinātu pestīšanu, izņemot savas izstieptās rokas. Neviens darbs, ne nauda, ne svētceļojumi, ne „nekas” neiespaidos Dievu, lai Viņš jūs glābtu. Kad mēs stāvam Kunga priekšā, mēs visi esam „pilnīgi nabagi”. Un tas ir labi, jo atzīt savu lielu garīgo vajadzību ir pirmais solis, lai saņemtu Dieva dāvanu – pestīšanu.