Vai mācekļi neievēroja svētdienu kā svētu dienu?

Saskaņā ar Bībeli katra diena sākas saulrieta brīdī un beidzas nākamajā saulrietā (1. Mozus gr. 1:5, 8, 13, 19, 23, 31; 3. Mozus gr. 23:32), un dienas tumšā daļa ir pirmā. Tātad sabats sākas piektdienas vakarā saulrieta brīdī un beidzas sestdienas vakarā saulrieta brīdī. Šī sanāksme Apustuļu darbu 20. nodaļā notika svētdienas tumšajā daļā, vai, kā mēs to tagad saucam, sestdienas vakarā. Jaunā angļu Bībeles tulkojuma tekstā faktiski teikts: „Sestdienas vakarā mūsu sapulcē…”

Šī īpašā sanāksme bija sestdienas vakara sanāksme, kas ilga līdz pusnaktij. Pāvils bija atvadu ceļojumā un zināja, ka vairs neredzēs šos cilvēkus (25. pants). Nav brīnums, ka viņš sludināja tik ilgi! (Neviens regulārs iknedēļas dievkalpojums nebūtu ildzis visu nakti.)

Pāvils bija „gatavs doties ceļā nākamajā dienā”. Ja šī nākamā diena būtu svēta, vai Pāvils pavadītu visu dienu ceļojot, nevis dievkalpojot? Bībele atkārtoti stāsta, ka Pāvils dievkalpojās sabatā (Ap.d. 13:42–44; 17:2; 16:12, 13).

„Maizes laušanai” nav nekādas „svētās dienas” nozīmes, jo viņi lauza maizi katru dienu (Ap.d. 2:46). Jēzus lauza maizi kopā ar mācekļiem ceturtdienas vakarā pirms Viņa krustā sišanas (Lūkas 22:19). Šajā Rakstu vietā nav ne mazākās norādes, ka pirmā diena ir svēta, ne arī to, ka šie pirmie kristieši to tā uzskatīja. Nav arī pierādījumu, ka sabats būtu mainīts. Ecehiēla 46:1 Dievs atsaucas uz svētdienu kā uz vienu no sešām „darba dienām”.

Šī sanāksme, iespējams, ir minēta Rakstos tāpēc, ka notika brīnums, kad Eutihs tika atdzīvināts pēc tam, kad viņš bija izkritis no trešā stāva loga un gājis bojā. Jauneklis, kura vārds nozīmē „laimīgs”, aizmiga, kamēr Pāvils vēlu naktī sludināja. Kritiens viņu nogalināja, bet apustulis steidzās lejā pa kāpnēm, paņēma viņu rokās, un vīrietis brīnumainā kārtā tika atdzīvināts.